filmas

Ar Melancholia bija tā, ka es skatījos, skatījos, bet nespēju just līdzi filmas varoņiem, iejusties viņu ādā, līdz ar to nepatika. Līdz galam pat nenoskatījos, jo jutos ļoti nogurusi, varbūt, ka tāpēc. Pieļauju, ka kādreiz mēģināšu skatīties vēlreiz.

Noskatījos šodien Meiteni ar pūķa tetovējumu - labāk nebūtu skatījusies. Tik morāli slikti vēl ne pēc vienas filmas nebiju jutusies. Pirmo reizi sēdēju un nepacietībā gaidīju, kad filma beigsies.

Cenšos izvairīties no tādām smagām filmām, bet no redzētajām visvairāk palikušas atmiņā Boy in the striped pajamas un American history X.

Viena no manām mīļākajām filmām,bet gan jau,ka esi redzējusi - Kad dzīve aizrit gar acīm (The Life Before Her Eyes) (l)

The Diving Bell and the Butterfly

Pie nopietnajam filmam,iesaku vel nenosaukto Dorian Grey-tiesam laba

prieks, ka tev patika.
vēl noteikti varu ieteikt ļoti skaistu vācu filmu: Kokowaah (ar Til Schweiger galvenajā lomā)
un, iespējams, plus ir tāds, ka šī filma dos pozitīvas emocijas :-) un katrs kadrs likās kā glezna

Pēdējās, kas man lika domāt ilgi bija
Never let me go un The Reader

Piekrītu- filma ir lieliska, trīs stundas nespēju ne atraut acis no ekrāna! Gaidīju petīgos skatus, bet laikam tik daudz filmas esmu redzējusi, ka tie daži kadri pat īsti neizsauca nekādas emocijas. Kopumā filma man pat likās vizuāli skaista- krāsu gamma, noskaņa, interjers, sešdesmito gadu "restaurācija". Tuvākajā laikā domāju noskatīties arī zviedru versiju un izlasīt grāmatu :-)

Noteikti noskaties, ja nav redzēta, Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu ar Nikolsonu- viena no visu laiku labākajām filmām, manuprāt.

Trīra darbi atbilst Tavām vēlmēm :-) Piemēram, Šķeļot viļņus un Antikrists.

Tikko paskatījos savu redzēto filmu sarakstu un ar siltu smaidu atcerējos, ka nesen noskatījos un man ļoti patika The Chorus. Franču filma. Protams, pilnīgi atšķirīga no tām, kuras lūdz ieteikt, bet... The Chorus ir tiešām jauka filma, tāda aizkustinoša, muzikāla drāma ar fanstiski skaistām balsīm un dziesmām, iesaku :-)

Brīnos, kā var patikt filma Meitene ar pūķa tetovējumu (amerikāņu versija) - tik negatīva, drūma un pelēka, kā arī paliek negatīva pēcgarša. :-/
Filmai Melanholija arī ļoti negatīva noskaņa, bojā garastāvokli.

Ja gribi patiešām psihologjiski smagu filmu, iesaku Biutiful (spāņu ražojums).

Piekrītu par "The Reader". Pēdējā laikā ir grūti atrast filmu, par kuru man nebūtu kritikas. Šī ir viena no tām. Absolūti lieliska manā skatījumā.

No manis arī par The reader labas atsauksmes.Ļoti,ļoti laba filma.Man tā bija viena no filmām,kura nepagaisa no atmiņas pāris stundas pēc noskatīšanās.

Franchu filmas man patiik. Nav gan smagas, bet liek padomaat un praataa paliek ilgi.

Les Choristes
Les Enfants du Marais
Effroyables Jardins

"Girl with the dragon tattoo" tādai drūmai arī jābūt, jo tādas ir visas 3 grāmatas!
Man patika amerikāņu ekranizācija, zviedru sāku, bet nevarēju noskatīties līdz galam, jo nepatika aktieri un nebija interesanti, ļoti nekomerciāla filma.

A, kura ir amerikāņu versija, tā, kas tagad iet kinoteātros?
Es šodien biju ar draugu, un man ļoti patika, patika viss no sākta gala līdz beigām, nekādas šausmas neredzēju, patika galvenie aktieri īpaši Lizbeta, arī draugs teica, ka bija interesanti no sākuma līdz beigām. Tik vienkāršas un labas filmas patiešām kinoteātros ir diezgan reti.
Filmas gan nevaru ieteikt nekādas.

tas drūmums jau sniedz to īpašo filmas garšu, kas vēl ilgi neizzūd. ne visām filmām ir jābūt ar pozitīvu pēcgaršu, dažkārt tieši spēcīgāka ir šī negatīvā.

Antikristu gan laikam nekad mūžā neskatīšos, pārāk daudz esmu par šo filmu dzirdējusi, tā nu gan laikam nebūs priekš manis. :D

iečekošu šo The reader :)

paldies visām par ieteikumiem! :)

Gurri-amerikaanu ir taa ar Rooney Mara galvenajaa lomaa!Man patika intervija ar so aktrisi-es nespeeju vinu iedomaaties sajaa lomaa,tapec vien loti gribaas redzeet filmu! :-)

laila2, pilnīgi piekrītu, Melanholija patiešām sākot ar pirmajiem kadriem līdz pašam pēdējam turpina audzēt skatītājā drūmumu, nolemtību, varbūt arī bailes, utt. Tiešām negatīva filma. Bet tajā pat laikā rosina domāt, ir vizuāli skaista un neatstāj vienaldzīgu. Es daudz labprātāk no filmas skatīšanās rodu šādas emocijas nekā pilnīgu vienaldzību, kā tas bija, piemēram, pēc pēdējās ( pie tam kino :D ) skatītās Ruma dienasgrāmatas. Esmu varbūt stulba, bet tā nu gan man likās reti saraustīta, neizdevusies, un bezjēdzīga filma. Ne īsti pasmieties, ne kur nu vēl raudāt. Pie tam Deps.. nu, nezinu, ko tie sievišķu tūkstoši viņā saskatījuši :D (atvainojos :D )