Mūsu aizspriedumi, nepatika

Nu, piemēram, es sevi neuzskatu par rasisti un cilvēku iedalītāju pēc viņu ādas krāsas, reliģijas vai tautības. nekad nesaku,piemēram, o, ko tas krievs tur ierunājās!! ar to norādot viņa it kā zemo līmeni, jo man nepatīk krievi. (t)
manuprāt, tas ir ļoti nepareizi mest tā visus vienā maisā. tāpat kā tajā pašā diskusijā, kur meitene grib atgūt kontaktus ar musulmani (?) cik es sapratu, jo dēļ savām iekšējajām bailēm vai nepārliecinātības, viņa nevar sazvanīties caur skype.. es neuzskatu, ka tas ir naivi - domāt, ka musulmanis var būt arī labs cilvēks. liela daļa meitenes tur rakstīja - nu neesi tik naiva! bet visi tačunav vienā maisā metami, tas, ka musulmanis, nenozīmē, ka kādam būtu tiesības viņu norakstīt par sliktu cilvēku!
protams, jā, ir dzirdēts par fiktīvajām laulībām un ko tik vēl ne, no tā es iespaidojos vienīgi tajā ziņā, ka esmu uzmanīgāka, bet ne jau kkā savādāk.
lielā, lielā pieredze, kas bijusi daudzām meitenēm arī ir vērā ņemama, bet nu tomēr, neuzskatu, ka manas tiesības būtu spriest par citiem tikai no ziņām vai kaut kādiem portāliem un vispār internetu kā tādu. cilvēku var iepazīt tikai dzīvē un tikai tad ir tiesības kādam norādīt to, cik slikts vai labs viņš ir. ne jau visi tiek audzināti vienādi, tieši tapēc mēs katrs esam pats par sevi, esam personība ;)

Masu mediji. CNN pasaka, ka bārdains vecis uzspridzināja torņus un tagad visas pasaules neaptēstie tā arī domā, jo tic tādam CNN, jo tas tak respektabls skaitoties.

Man nepatīk apaļi (slinki) cilvēki :(

Aizspriedumi rodas no iedalījumiem, iedalījumi ir izdzīvošanas jautājums jau pašā saknē un instinktīvi. Ja iesi tumsā pa ielu un ieraudzīsi kačoku ādas jakā, skūtu pauri un vēl ķēdi rokā, tu tak nedomāsi, ka viņš tāds jauks un derētu klāt pieiet, vai ne? Uzreiz izvairies. Un tad nu katrs cilvēks ar skūtu galvu un ādas jaku var tev piesieties par aizspriedumiem, jo ne jau viņi visi tādi ļauni. Bet drošāk ir domāt, ka ir.

Par tām citām, nepazīstamajām tautām/citām grupām. Mēs automātiski attiecinām uz kādu grupu visu, ko esam dzirdējuši par vienu no tās pārstāvjiem. Cik te nav tekstu no sērijas "norvēģi ir baigi labie, es vienu pazīstu." Tāpēc arī daudzi domā, ka visi musulmaņi ir teroristi, jo nevienu nepazīst, bet labi zina, ka daļa no viņiem tik tiešām ir teroristi.

Uzskatus veido pieredze, ne tikai pašu, bet arī apkārtējo. Tas pats ar tiem musulmaņiem- pārāk daudz slikta par viņiem dzirdēts, kaut vai saistībā ar tām pašām fiktīvajām laulībām. Domāju,ka labāk tādos gadījumos vienkārši izvairīties, nevis cerēt,ka viņš nav viens no tiem.

labu laiciņu atpakaļ biju īsts hipijs, brīvdomātāja un absoulūti atvērtu prātu visam jaunajam. par raismu kā tādu pat nespēju iedomāties ...
Diemžel jāsaka tā, ka kopš studēju ārvastīs (trešais gads jau ..), mana nostāja dažos jautājumos mainījusies ne uz to labo pusi. sevišķi peč saskarsmes ar simtiem studentu .. ir nāciju kopīgās īpašības, kuras piemīt ap 90 % to cilvēkiem ... līdz ar to izveidojas tas viedoklis par viņiem visiem .. bet nevar jau arī spriest par visu tautu pēc dažiem pozitīviem vai negatīviem indivīdiem :) taču neienīdīsim visus norvēģus viena breivīka dēļ, tāpat kā nemīlēsim visus galējos musulmaņus, kas neciena sievietes, viena čalīša dēļ, kurš pārkāpj tautā pieņemtās tradīcijas un ir zelta gabaliņš attiecībās ar dāmām .. ne tā ?
dzīve svešumā, kur savas tautas draugu skaits sarucis līdz minimumam, esmu iemācījusies, ka nedrīkst būt aizspriedumains, sevišķi sākotnējā komunikācijā. tajā pašā laikā - arī atvērties un būt pa draugam uzreiz arī nedrīkst - visi cilvēki nav tā vērti :)
tas, ko vēlējos sacīt, laikam ir, ka jāizanalizē tie steretipi, pirms kkādiem pieņēmumiem :D nav taču dūmu bez uguns :D

Jā,bet no otras puses - kā jauns studējošs un strādājošs puisis var būt terorists, vai tikko piedzimis bērns,kas kļūst par musulmani? :-)

Kāpēc gan jauns studējošs un strādājošs puisis nevar būt terorists? Domā, ka viņi tur kaut kādi bin Ladena tipiņi tikai? :D

Nu musulmaņi man arī ārkārtīgi nesimpatizē, bet Austrumāzijātus dievinu! :-D nezinu kāpēc tā, bet tā nu ir!

Kad biju Briselē, piedzīvoju ne vienu vien aizsprieduma sabrukumu. Ar meitenēm gadījās nomaldīties pēc ekskursijas - aizbraucām ar metro uz citu pilsētas galu, uz to, kur viesnīcai bija paredzēts būt nākamajā dienā. Un, loģiski, ka nevaram atrast savu viesnīcu, maldamies, maldamies, bet jau tumšs, pāri pusnaktij. Vienīgie cilvēki, kas vēl kaut kur staigā, bija arābi, jo, principā, aizbraucām uz tādu īstu arābu rajoniņu. Ko es varu teikt? Ļoooti izpalīdzīgi cilvēki. Satikām gan maza veikaliņa pārdevējus, kuri angliski gan ne īpaši mācēja, bet kartē mēģināja atrast, pat pasauca no otrā stāva un pamodināja savu veco tēvu, kurš tur "ilgāk jau dzīvojis, varbūt zinās". Satikām laipnu viesnīcas administratoru, kurš meklēja pareizo adresi internetā un lika skriet uz pēdējo metro (nezinu, ko būtu darījušas, ja nebūtu paspējušas). Satikām tādus īstus musulmaņus, garajos apģērbos un ar bārdām, kuri sīki izstāstīja ceļu, bet ļoti piekodināja, lai uzmanamies, jo "neesot drošs rajons". Tikām līdz kādai ielai, kur tuvojās neuzticama paskata arābs, kurš vispār izskatījās pēc narkomāna. Gājām tik uz priekšu, lai ātrāk no viņa tiktu prom, viņš iet pakaļ, kaut ko saka. Sapratām tikai - it's dangerous, don't go there. Nu jā, pēc pāris metriem brauc pretī mašīna ar skaļi dārdošu mūziku un ar vīriešiem, kas izliekušies pa logu. Tad paklausījām un negājām tur. Un beigās iegājām kādā picērijā, viesmīlis kā reiz beidza darbu un piedāvājās mūs pavadīt līdz viesnīcai, jo esot ļoti netālu. Tā arī bija, pavadīja līdz pat durvīm. Labi, ka tā, jo pa ceļam bija jāiet garām vienai ļoti šaubīgai kompānijai, no kuras jau tāpat skanēja uzsaucieni un svilpieni. Tā, lūk, mums izgāja. Tajā pašā naktī, cita meiteņu grupiņa arī nomaldījās, vaicāja ceļu baltajiem. Un viens no šiem baltajiem nozaga vienai no meitenēm telefonu.

Ko es ar to gribēju pateikt? To, ka tiešām nav jāspriež pēc cilvēkiem pēc viņu reliģiskās piederības, tautības, utt., bet pēc paša cilvēka. Protams, es tagad nedomāju, ka visi arābi vai musulmaņi ir mīļi un jauki kā mazi jēriņi, jo es zinu, ka ir arī pretēji eksemplāri. Bet man ir skaidrs, ka stereotipi ne pie kā laba nenoved. :-P

Kad biju Briselē, piedzīvoju ne vienu vien aizsprieduma sabrukumu. Ar meitenēm gadījās nomaldīties pēc ekskursijas - aizbraucām ar metro uz citu pilsētas galu, uz to, kur viesnīcai bija paredzēts būt nākamajā dienā. Un, loģiski, ka nevaram atrast savu viesnīcu, maldamies, maldamies, bet jau tumšs, pāri pusnaktij. Vienīgie cilvēki, kas vēl kaut kur staigā, bija arābi, jo, principā, aizbraucām uz tādu īstu arābu rajoniņu. Ko es varu teikt? Ļoooti izpalīdzīgi cilvēki. Satikām gan maza veikaliņa pārdevējus, kuri angliski gan ne īpaši mācēja, bet kartē mēģināja atrast, pat pasauca no otrā stāva un pamodināja savu veco tēvu, kurš tur "ilgāk jau dzīvojis, varbūt zinās". Satikām laipnu viesnīcas administratoru, kurš meklēja pareizo adresi internetā un lika skriet uz pēdējo metro (nezinu, ko būtu darījušas, ja nebūtu paspējušas). Satikām tādus īstus musulmaņus, garajos apģērbos un ar bārdām, kuri sīki izstāstīja ceļu, bet ļoti piekodināja, lai uzmanamies, jo "neesot drošs rajons". Tikām līdz kādai ielai, kur tuvojās neuzticama paskata arābs, kurš vispār izskatījās pēc narkomāna. Gājām tik uz priekšu, lai ātrāk no viņa tiktu prom, viņš iet pakaļ, kaut ko saka. Sapratām tikai - it's dangerous, don't go there. Nu jā, pēc pāris metriem brauc pretī mašīna ar skaļi dārdošu mūziku un ar vīriešiem, kas izliekušies pa logu. Tad paklausījām un negājām tur. Un beigās iegājām kādā picērijā, viesmīlis kā reiz beidza darbu un piedāvājās mūs pavadīt līdz viesnīcai, jo esot ļoti netālu. Tā arī bija, pavadīja līdz pat durvīm. Labi, ka tā, jo pa ceļam bija jāiet garām vienai ļoti šaubīgai kompānijai, no kuras jau tāpat skanēja uzsaucieni un svilpieni. Tā, lūk, mums izgāja. Tajā pašā naktī, cita meiteņu grupiņa arī nomaldījās, vaicāja ceļu baltajiem. Un viens no šiem baltajiem nozaga vienai no meitenēm telefonu.

Ko es ar to gribēju pateikt? To, ka tiešām nav jāspriež pēc cilvēkiem pēc viņu reliģiskās piederības, tautības, utt., bet pēc paša cilvēka. Protams, es tagad nedomāju, ka visi arābi vai musulmaņi ir mīļi un jauki kā mazi jēriņi, jo es zinu, ka ir arī pretēji eksemplāri. Bet man ir skaidrs, ka stereotipi ne pie kā laba nenoved. :-P

Bet,ja cilvēks pats pasaka,ka ienīst visus teroristus un ir nepatika pret tiem? :-)

tos uzskatus jau veido apkērtējā vide un pieejamā informācija ... nu ja tev no bērnu kājas stāstīs, ka viss, kas internetā ir meli, tu arī neticēsi tam, ka s tur rakstīts ... nu vairumā gadīju :D ķīnā, piemēram, visi mēdiji ir cenzēti un caur filtriem neizkļūs nekāda veida negatīvais info par ķīnu. ziņas arī sākas ar to, cik ķīna forša un eiropa + asv pagrimušas ... un viņi tam tic !!!

Pazīstu arī pāris sievietes, kas ir laimīgi precējušās ar musulmaņu tautības vīriešiem un ne jau nu pases dēļ.

Murrra - varbūt ka ienīst arī .. bet kā tu vari zināt, ka viņš tev nesaka to, ko vēlies dizrdēt ? to, ka teroristi nevienam nepatīk, zina, manuprāt, visi :D nesaku, ka nevajag uzticēties, bet .. piesardzība par ļaunu nenāk ;)

Nu ir,ir,man daži pazīstami musulmaņi,jau vairākus gadus-jauki cilvēki :-) Neizskatās,ka man teiktu melus,jo šos cilvēkus normāla ģimene audzinājusi.Bieži vien parunājoties ar to cilvēku ģimenēm,jūtu,kāda ir viņu attieksme pret lietām un tā :-)

Esmu rasiste, un to atzīstu.

man nepatīk slāvi un turki, slāvi, jo viņi nekad nav apmierināti ne ar ko, vienmēr atrod kādu prblēmu (lai gan man ir arī draugi krievu tautības cilvēki) un turki, jo viņi ir neaudzināti un redzot turku ģimenes, redzu, ka arī necenšas audzināt, es pieļauju domu, ka visi tādi nav, bet, cik esmu saskārusies ar šīm tautībām 90% gadījumu man ir problēmas. vienkārši no pieredzes. un, jā, es atzīstu, ka esmu rasiste reizēm, bet pret melnādainajiem vai japāņiem un tml. man nav iebildumu.

Neesmu ne rasists, ne nīdējs, bet nespēju uzturēties vienā telpā ar cilvēkiem, kuri ir atdevušies dievam un tic, ka viss, kas pastāv ir dieva radīts. (jā, dievs rakstu ar mazo burtu, jo man tā nav ne svarīga "persona", ne man tas ir kas īpašs. Turklāt neuzskatu, ka šim vārdam būtu jābūt rakstītam ar lielo burtu, jo tam tic tikai daļa pasaules iedzīvotāju, līdz ar to netaisos sekot šim absurdam. Tas nevar būt pareizrakstības likums, ja šis fantāzijas auglis pat nav pierādīts.) Mācītāji šķiet vieni no visstūrgalvīgākajiem un dumākajiem cilvēkiem. Bet, ja cilvēks, kurš tic kam tādam nerunā par pašsaprotamām lietām pie tā vainojot kādu "augstāku spēku" un prot normāli komunicēt, pieņem zinātni, nekādas problēmas nesaskatu.
Piekrītu tam, ka aizspriedumi un stereotipi rodas dēļ medijiem, televīzijas, domāšanas rāmjos un personu principiem. Katrs cilvēks ir individuāls un viss atkarīgs no tā, kā viņš parāda sevi sabiedrībai un cik veselīgi domā.