Gjimenes plaanoshana

Jā, noteikti kādreiz gribēšu ar draugu kopīgus bērnus, citādāk nemaz nebūtu tik ilgi kopā. Viņam bērni ļoti patīk, sen jau grib. Sava brāļa bērnus ļoti mīl. Vecāko puiki pusaudžu gados ir pieskatījis, ēdinājis un dupsi mazgājis, tā kā nebūs problēmu atstāt viņam pieskatīšanā bērnu kā tas ir ar vecāko brāli. Zinu arī, ka viņš nav no tiem, kas sabītos un notītos lapās, ja es neplānoti paliktu stāvoklī. Un pat, ja mēs kādu iemeslu dēļ izšķirsimies, savus bērnus viņš noteikti nepametīs.
Pati tuvākajā laikā it nemaz nevēlos uzņemties tādu atbildību, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc pagaidām neplānojam. Gan jau ar gadiem parādīsies vēlme pēc mazā ķipara :-)

Diosa-tu interesanti vispar pateici!Atcerejos pati sevi sakuma!Es ari vienmer medzu teikt ,ka ko darisu ,ja gadijuma kadreiz virs azies no sis dzives! |-)
Man ta starpiba tik liela nav,ka tev,bet vienmer liekas,ka vinam jaaiziet pirmam! :-D
Viena sieviete loti labi man pateica-kur teikts ,ka vins aizies pirmais...?Es saku domat un atcerejos ka mana 100g.veca ome pardzivoja savu delu un savu meitu,kuri mira agra jauniba!Es ceru ,ka saprati pareizi! :-)
Tu saki,ka jus viens otru milat!Man loti gribetos zinat,ka tu to saproti- loti...Mans virs tagad teiktu,tas ir "hook",bet man briziem liekas ,ka tu doma ,ka vinu mili...Varbut parprotu...! :-)

Emmanuelle, nee, protams, es neapgalvoju, ka vinjsh aizies no dziives aatraak par mani, tomeer mums ir 30 gadu starpiiba, ceru vismaz veel 30 gadus nodziivot, bet tas taa, ne pa teemai ;-) Un vai miilu vai tikai domaaju ,ka miilu? A kaa to var zinaat? Mani ir labi no domas vien, ka miilu!

Prezidenta kungam ar kundzi arī ir 30 gadu starpība ;-)

Un viņiem ir bērns, jauks puisītis, es neredzu problēmu gadu starpībā, problēma tikai pašas galvā.

jā plānojam! jau domājam datumu precībām un tad noteikti mazulīti! (l)

nē, nevaru
iemesli ir gan situācijā un manī -- man ir tikai 20, šīs ir manas pirmās nopietnās attiecības, neesmu vēl uzsākusi finansiāli utt. neatkarīgu dzīvi
gan arī puisī -- viņš ir vēl jaunāks par mani, ballīte galvā, nav uzsācis patstāvīgu dzīvi un galu galā nemaz negrib ģimeni un bērnus :D
īsāk sakot, šobrīd ir labi, mīlu viņu, bet zinu, ka šīs attiecības nebūs mūžīgas un vienīgās, tāpēc par tādām lietām pat nedomāju. nav vēl laiks ;)

Gan man, gan viņam šīs ir pirmās nopietnās attiecības jau kopš 16 gadiem. Agrāk nemitīgi domāju, ka man būs vēl daudzi un neko nopietnu neplānoju :D Bet nu joprojām esam kopā un plānojam kopdzīvi, kāzas un arī bēbi. Man bail iedomāties, ka ar šo vīrieti būs jāpavada visa dzīve, bet tik pat ļoti bail iedomāties, ka viņš var manā dzīvē nebūt.

Forsa diskusija :)
Es ar savu tagadējo draugu pilnīgi noteikti varu iedomāties tālāku, daudz tālāku nākotni. Viss atkarīgs kas notiks, kad būsim ilgāk kopā, jo šobrīd tie ir vien pāris mēneši. Tomēr klusībā ceru, ka viss izdosies, lai arī gluži uz precībām un bērniem vēl nekoncentrējos, bet gribētos vismaz dzīvot kopā un pamēģināt tādu mazliet nopietnāku attiecību situāciju. Es vēl jauna, ģimeni gluži neplānoju, tomēr, ja nu kas arī gadītos, nebūtu gluži pasaules gals. Uzskatu, ka gan es, gan draugs esam pietiekami nobrieduši domāšanā un patstāvīgi, lai ko tādu pavilktu.... :) Dzīvos, redzēs.

Paldies, meitenes, par atsauciibu!