laulības ar ārzemniekiem

Fiktīvām laulībām -NĒ,bet,ja ir iepazīts jauks ārzemju puisis un viss ok,tad gan atbalstu kāzas pēc kāda pazīšanās laika :-)

Nesaprotu kā tava paziņa var dzīvot ar mierīgu sirdi zinot ar ko nodarbojas viņa/as paziņa.
Par tādiem cilvēkiem ir jāziņo policijā ,tie ir zemiski cilvēki , kas gatavi pat savu dvēseli pārdot!
Es saprotu dzīvē var notikt visādi , bet kā cilvēks var būt tik naivs , visur raksta , ka sievietes NEKAD nedabū visu solīto , bet vienalga piekrīt un brauc!
Man ir dziļš riebums gan pret cilvēkiem , kas vervē sievietes uz ko šādu gan pret tiem vīriešiem , kas viņas pērk!
Bet sievietes , kas uz šo visu iekrīt man ir patiesi žēl , naivumam nav robeža!
Ja varētu es skaļi visai pasaulei izbļautu- dārgās dāmas nedariet to! Sargāsim paši sevi un arī liktenis mūs sargās!
Autorei - diez vai kā te vēlēsies dalīties pieredzē par šo tēmu!

Nu jā, bet ir jau tādas laukos, pašai zināmas, 20 gados pabeidz pamatskolu un mājās sēž uz vecāku rēķina, ne īpaši gudras, ne īpaši godīgas.

-Elīza- Es saprotu, domāju, ka dzirdēšu te vismaz kaut ko no sērijas - "man viena tante teica"

kā jau te viena meitene teica, pagājušogad iznāca Aleksandras Jolkinas grāmata "Piesmietā misis Eiropa" -- paņem bibliotēkā un izlasi lūdzu! ur ir žurnālistes pašas pieredze -- viņa izlikās, ka vēlas fiktīvi apprecēties, un iepazinās ar tā biznesa "aizkulisēm", pati gan nekur neaizbrauca, tikai pētīja, kā tas viss tiek darīts un organizēts. bet grāmatā ir vairāki izteiksmīgi stāsti no autores izpētes laikā satiktām meitenēm, kuras ir aizbraukušas un to visu piedzīvojušas...
noteikti esmu kaut ko jau aizmirsusi, bet galvenās problēmas, kas pēc aprakstītā bija radušās meitenēm:
- negrib maksāt vispār vai arī maksā krietni mazāk nekā sākumā bija solīts
- vervētājiem ir vienalga, kas notiek ar meitenēm, kad ir saņēmuši savu naudas daļu, tāpēc pie viņiem pēc palīdzības griezties nav jēgas
- ir gadījumi, kad pret meitenēm tiek lietota vardarbība
- ja gadās kādas problēmas, meitenes parasti nezina, kur griezties pēc palīdzības, baidās, tāpēc daudzas situācijas paliek nerisinātas
- bija minēts konkrēti par Īriju, kas ir katoliska zeme un kur ir ļoti stingri šķiršanās nosacījumi; to nemaz nevar izdarīt ātrāk kā pēc četriem gadiem. bija teikts, ka arī citās valstīs parasti nevar šķiršanos nokārtot tik ātri kā vervētāji sola, viss process ievelkas

nu, īsāk sakot, vervētāji saņem lielāko daļu no tā, ko puisis samaksā, lai apprecētos, tāpēc arī viņi stāstīs visu, ko gribēsi dzirdēt. tikai aizbraucot sapratīsi, bet tad jau būs par vēlu

neesmu precējusies, pat tāds konkrēts piedāvājums par naudu arī nav bijis, bet man ir bijusi situācija, kad tikai peč kāda laika sapratu, cik es naiva esmu bijusi.

puisis, kuru pazinu personiski un bijā labi draugi, pats no Libānas, bet dzīvojis Āfrikā, tad, kad iepazinu, studēja Spānija. Esam joprojām draugi, bijām ļoti labi draudzi, bet bez intīmām attiecībām, varējām runāties par visu ko, domas sakrita daudzās jomās, čalojām kā kurm iet attiecībās, devām padomus utt. Super draugs. Tad viņš pabeidz studijas un sāk strādāt, negāja viegli nevarēja atrast darbu savā jomā, bija jāstrādā to, ko deva. Man arī bija grūts periods emocionāli biju ne savā vietā. Un tad bija mums saruna, ka ''davai aprecamies'' tad mēs varētu ceļot- es droši pa āfriku, uz ārābu valstīm, tas mani vienmēr bija interesējis, un viņš varētu varbūt atsāk kādas citas studijas pēc laika, vai ko. Un viņš tā nopienti to visu. Apsvēru, pasmējos, padomāju, domāju, domāju...un nē, es gribu kāzas vienreiz un izdarīt to tikai tāpēc, ka nav tas īstais un bail, ak neatnāks, ir muļķīgi. pateicu nē.
Nekas dižs mūsu attiecībās nemainījās, tāpat bijām labi draugi.

Tad pēc laika sākas no viņa puses visi īstie, grūties stāst, jo vīza gāja uz beigām un viņš strādāja nelegāli, biaj jādomā varianti..laiks gāja un nekas viņam neatlika kā braukt atpakaļ uz āfriku.

Uzturam labas attiecības, bet... ai.. vēl tagad man dusma uz sevi, ka es pat domāju par to, kā būt, aj piekristu!!

Āfrikāņi.. it sevišķi izglītotie, ir super cilvēki un ilgi vari dzīvot ar domu, ak pazīstu to cilvēku, līdz saprotu cik ilgi esi pīts tādos tīklos, ka vienkārši neticas, ka tas vispār ir iespējams.

Sakarā ar šo tēmu,kā reiz atmiņā uzpeldēja gadījums no pagājušā gada ziemas,kad lidoju atpakaļ mājās no Lv.Man aizmugurē lidmašīnā,katra savā ejas pusē,sēdēja 2 latvju meičas.Pēc izskata uzreiz varēja pateikt-no laukiem,pēc runāšanās pēc tam tas arī apstiprinājās.Par ko viņas runāja?!Par fiktīvo laulību "milzu" sniegtajām iespējām.Respektīvi -viena no viņām bija vervētāja,otra- lētticīgā muļķe,kas uzķērusies uz pasaku par skaisto un pārtikušo dzīvi.Runāja viņas pietiekoši skaļi un nekautrējās apspriest da jebko-ko viņs"jaunais līgavainis" viņai pirkšot,ko spēšot dot,kas viņai jau būšot sagatavots un kādā pasaku valstībā viņa turpmāk dzīvošot.Lieki piebilst,ka meitenes izklausijās jau diezgan ilgu laiku pazīstamas,jo zināja sīkumus viena par otras dzīvi.Baigā draudzība!Iegrūst otru cilvēku slazdā.Tā vien gribējās par dzirdēto ziņot turpat lidostas imigrācijas dienestam,žēl,ka to neizdarīju,varbūt kādam būtu ko apdomāt :-/ .

Tā kā esmu apdomīgs cilvēks, pat pārāk, nekad neko tādu nedarītu. Nauda man nav svarīgāka par risku.

Tie 11 tūkstoši ir pielīdzināmi sieram peļu slazdā! :D :D

Man arī paziņa piedāvājumu izmeta kā joku, tik pēc kāda laika man zvana mūsu kopīgās paziņas un stāsta ko šī tik nav piesolījusi, vīrieši jau atrasti utt. Zini iespējams tai tavai paziņai kas tev ko tādu piedāvā par tevis dabūšanu pašai pienākas kādi procenti. Ja ļoti gribi ārzemes iesaisties visādos projektos, nevis precies ar apšaubāmiem "piedāvājumiem".