Egoisms. Vakara Tēmiņa.

manuprāt, egoisms ir labs tikai tik daudz, lai neļautu sev kāpt uz galvas un padomātu par sevi, nevis tikai upurētos.
liels egoisms man riebjas, nevaru izturēt, ka nerēķinās ar citiem kaut elementārās lietās.

cilvēki ir egoisti- mēs jau no dabas domājam tikai par sevi, tas ir ģenētiski iekodēts. atšķirība ir tajā, cik lielā mērā.
uzskatu, ka katram no mums ir jābūt mazliet egoistam un mīlēt sevi, neļaut apbežot un censties sev izsist ko labu. bet protams, jāatceras arī par citiem, jo mēs pasaulē neesam vieni. jāpalīdz arī citiem.

labvakariņ :)

man egoisms patīk, es esmu iekšēji baaaigā egoiste īstenībā, bet sabiedrībā, manuprāt, egoisms jāprāda tieši tik, lai nepadarītu sevi par muļķi un neļautu kāpt uz galva. pārlieku egoistiskus cilvēkus ciest nevaru.

Egoistiem ir viena laba iipashiiba, vinji nerunaa par citiem ;)

Es arī reizēm esmu baigā egoiste. :-D Cenšos tikai to neizrādīt un apspiest šo īpašību, pašai kauns. (s) Sevi ir jāmīl un jāciena! Kurš tad cits to darīs, ja ne mēs paši :-D Protams, visam jābūt samērīgi.

Egoisma labā puse - sevis mīlēšana, neļaušana darīt sev pāri.
Egoisms kā galvenā īpašība robežojas ar vientulību, jo neviens nevēlas būt blakus cilvēkam, kurš runā/domā tikai par sevi.

egoisms var būt gan labs, gan slikts :)
šo īpašību no labās malas saskatu ar to, ka cilvēks, kurš ir mazliet egoists, neļauj pret sevi izturēties kā pret neko. viņam piemīt iekšējs spēks, neļauj sev kāpt uz galvas un neļauj sev pašam nekad nonākt situācijā, kurā viņš domā vairāk par citiem un ziedo sevi citiem..
taču no ļaunās puses, tas viss, ko iepriekš minēju, pārvēršas, par 180.. šajā gadījumā cilvēks domā TIKAI par sevi, neņem pilnīgi nevienu citu vērā, ir gatavs iet pāri līķiem uz savu mērķi, ir gatavs lauzt sirdis, sanaidoties utt. viņš redz tikai sevi un savu mērķi, pārējie cilvēki ir tikai fonam, bet nekādas sevišķas vērtības viņiem nav.

pati esmu bijusi par daudz egoiste un to es apzinos ļoti labi, tapēc varu to tik precīzi noraksturot. to, ka tāda biju/esmu, gan nožēloju, gan nenožēloju. tapēc, ka manī ir daļa labā un daļa sliktā egoisma. manuprāt, ja tev pielīp sliktais egoisms, tam komplektā nāk arī kaut kas no tā labā egoisma vai otrādi.. teiksim, ja tu esi cilvēks, kurš uz mērķi iet pāri līķiem, tajā pašā laikā tu neļauj sev kāpt uz galvas.. un nevarētu apgalvot, ka abas lietas ir sliktas vai abas ir labas, vienmēr būs tā, ka viena no tām lietām būs atšķirīga..

egoismu kā tādu cilvēkos manu diezgan periodiski. nav zināms neviens cilvēks, kurš tāds būtu visu laiku, nedomāju, ka cilvēks tāds arī spētu būt visu laiku. :-) :-P

Es zinu ,ka man loti gruti ir sadzivot ar egoistiskiem cilvekiem!Zinu ,ka sie cilveki ir biezi vinnetaji karjera uttLaikam vel grutak man ir "sagremot" cilvekus ,kuri izmanto citus...Man ir tik gruti ar siem cilvekiem uzturet normalu kontaktu-censos! (t) Jamak sadzivot ar dazadiem cilvekiem -ipasi darba!
Laikam tas tapec,ka pati esmu pilnigs pretstats-nespeju mainities saja zina pilnigi "ne pa kapeiku"! (t)

Es uzskatu, ka egoisms, tāpat kā altruisms nevar pastāvēt viens pats, pretejā gadījumā veidojas paradokss - ja visi ir egoisti, tā tiek tikai ņemts un neviens nedod, tātad nav no kā ņemt. Un otrādi. Šīm īpašībām ir jābūt 50/50