dāvana - pulkstenis

up

Nekādus ticējumus uz dāvanām neattiecinu.
es būtu pārlaimīga, ja man tagad pulksteni uzdāvinātu.

es nekad savam puisim nedavinatu pulksteni..
1kaart ticejums ir tads ka tas ir uz skirsanos tapat ka nazi vai cibas davinat,
2kaart ta tiesam ir ka ta davana ir ar tadu nozimi ka bez maz vai nem un skaiti stundas..

Šim ticējumam neticu. To, vai tā ir laba dāvana, nosaka ne ticējums, bet kvalitāte un arī cena, jo pulksteņi ir tā dāvana, kura maksā ļoti daudz, savādāk tai īsti neredzu pielietojumu.

Jebkurai dāvanai var atrast stulbu pamatojumu, kāpēc to nedāvināt. Ja jau viņam pulkstenis asociējas ar nāvi, tad labāk nedāvini, ka nenoģībst saņemot dāvanu. :)

Man pašai pulkstenis šķiet ļoti laba dāvana.. Pietam šī dzimšanas diena ir jubileja, īpašāka..
Bet nu, varbūt Abalonei taisnība. Tagad jālauza galva un jādomā cita dāvāna.. (e) :-(

Šādiem stulbiem ticējumiem neticu.Ja labi padomātu,tad tiešām varētu atrast šādus stulbus iemeslus,kāpēc to,šito vai vēl kaut ko nevar dāvināt.
Vienīgais,es pēc tāda teksta nedāvinātu puisim pulksteni tāpēc,ka viņš,acīmredzot,par to nepriecātos.Tāpēc-kamdēļ man izmest naudu par pulksteni,ja viņš pēc tam nepriecāsies un vēl bārstīs stulbus ticējumus par šo dāvanu(un gan jau arī par tās iesaiņojamo patpīru,jo gan jau arī to var tikai īpašās krāsās pirkt).

Dāvana laba.. Tikko uz ziemīšiem uzdāvināju.. Puisis bija sajūsmā.. :-)

Te situācija ir mazliet sarežģītāka - ja tā būtu tu, kas ticētu šādam apgalvojumam, es teiktu, ka tās ir muļķības, bet tā kā tam tic dāvanas saņēmējs, es Tev neieteiktu neko tādu dāvināt, jo viņš var uzskatīt, ka tu viņam novēli ātru nāvi...

Es personīgi nekam tādam neticu un savējam varētu dāvināt pulksteņus daudz un bieži, jo viņam tie patīk, bet nav tādu līdzekļu. :D

nedāvini pulksteni - labāk iegādājies benzīna kannu, saģērbies seksīgā veļiņā un pasniedz to kopā ar pašceptiem cepumiem, par ko draugs noteikti priecāsies vairāk,nekā labu, kvalitatīvu pulksteni.

Es arī nedavinātu, pat ja gribētu. Esmu ļoti māņticīga.

ehh..man gan patiktu pulkstenis dāvanā, tagad man vajadzēt..
uh, ja es skatītos visu pēc māņticības ko nevar dāvināt tad jau sen viss, ko dāvinājuši man būtu noveduši pie nezkā :D
bet jā neiesaku dāvināt, ja viņš tomēr tic, jo tad nebūs laba dāvana..

Katru likumu var apiet ar līkumu....
Katrai māņticībai ir sava antiviela - ja vēlies dāvināt, dari tā - un paprasi, lai viņš Tev samaksā par to, nu simboliski - kaut 20 saņķikus, lai iedod - tādējādi būs nopircis to pulksteni.

Personīgi es tam neticu, jo kāds to kādreiz, iespējams jokojot, ir izdomājis un nu visi tam seko.

Lasīju reiz šādu stāstu:

"Jaunlaulātie svin savus pirmos ZZ-svētkus... jaunā sieva cep cepeti un nogriež abus galus, vīrs pieiet klāt un jautā, kādēļ, uz ko sieva atbild - tā vajag. Bet nu pēc šī jautājuma jaunā sieva sāk meklēt atbildi, kādēļ tā vajag? Pazvanot savai mammai saņem tādu pat atbildi - tā vajag. Uzzvanot savai vecmāmiņai arī saņem atbildi - tā vajag, kad pajautā bet galu galā kāpēc..... uz ko vecmāmiņa atbild - mēs kad ar Tavu opi apprecējāmies, bijām nabadzīgi, maza virtuvīte, maza plīts.... un cepot cepeti, tas negāja iekšā plītiņā, tāpēc es nogriezu abus galus... "

atige tā jau kā anekdote :D

Nu rakstīts bija, kā patiess stāsts, tā tās absurdības rodas :-D

īstenība neesmu māņ ticīga, bet esmu interesējusies par šo,jo man bijušais vīrs 18 gadu jubilejā uzdāvināja pulksteni,kad mēs izšķīrāmies,pulkstenis apstājas un vairs neiet..dāvana jau ļoti feina,bet nu...varbūt tā bija tikai sagadīšanās :-/

Ticējumiem neticu, bet ticu tam, ka dāvināts pulkstenis ātri salūzt.
Gan manai mammai, gan māsai, drauga mammai un pašam draugam tā ir bijis un būs. Tāpēc, mēs ar draugu norunājām, ka viens otram pulksteņus nedāvināsim, ja nu tomēr gribēsies, tad tā, vienkārši nopirksim viens otram..