Man ir tā, ka man ir profesija, iktā viss kas vajadzīgs, bet es kkā neesmu apmierināta ar samaksu, un šobrīd mēģinu nogatavoties kam jaunam. Itkā man viss ir, nekas netrūkst, es domāju materiālajā ziņā. Protams, uznāk kāre kam jaunam, kādas smaržas, vai apģērba gabals, un būtisku lomu tajā visā spēlē mans draugs. Sit mani nost bet es nespēju pieņemt palīdzību no drauga. Un vis trakākais ir tas, ka viņu tas dzen izmisumā. Bet pieņemt es nevaru, jo tās lietas, kuras viņš man ir gatavs sniegt ar piebildi " Neesmu tik bagāts, lai pirktu lētas lietas!" Es nevaru sev pārkāpt pāri un pieņemt, jo esmu augusi mazliet savādāk..
Es nezinu kā lai ar to cīnos.