TAS IR REĀLI VAI STULBI???

Ļoti populāra slimība. :-/ Mans ieteikums: nekāda stresa, negulētu nakšu utml., mierīgs, veselīgs dzīvesveids un homeopātiskas nervu zāles. Lēkmes parādas stresa situācijās, tapēc maksimāli no tām jāizvairās.

Elposanas vingrinajumi ir populari ari musu puse-loti palidz! :-)

Šodien laika kļūšu par nīstāko personu cosmo el vee, bet man tiešām daži komentāri aiķer, it sevišķi, ja cilvēks neko nezin par to lietu, bet tikai plātās gudru muti.

Diskusijas autorei - ja Tev tiešām ir veģetatīvā distonija, tad tā nav iedomu slimība, stilīgā slimība vai vēl nez kāda, kā te kāda no j-kundzēm minēja, tā ir reāla, nopietna slimība, kuru diemžēl pilnībā nav iespējams ārstēt, to var samazināt, iemācīties ar to sadzīvot. Jo Tavā gadījuma tā distonija izklausās vēl samērā viegla, smagākā gadijumā tās slimniekiem katra lēkme (baiļu, panikas, kas dažreiz pat ir bez pamatota iemesla) diemžēl beidzās ar ātro palīdzību un nokļūšanu slimnīcā.
Ja tās ir tikai bailes, tad Tev, kā jau te kāda teica, visdrīzāk būtu jāiet pie psihologa uz konsultāciju.

Lai izdodas tik galā ar sevi un savām bailēm.

Man vairāk šķiet, ka tās tev ir iedomas. Atceros, ka man bērnībā bija kaut kas līdzīgs un kādu laiku tā dēļ negāju uz skolu, bet tad vienu dienu mamma pateica "iesi un viss!", sākumā vēl bija mazliet čābīgi, bet tā kā nebija citas izvēles-viss nostabilizējās un vairs nekas tāds man nav atkārtojies. Ar šo visu gribēju pateikt-vienkārši nedomā par to, ka varētu apvemties kaut kur...nu, arī, ja apvemsies, kas tad tur tik briesmīgs?! :D Vienkārši saņemies un nedomā par to!!

Man arī vienā periodā, kad bija stress, pārslodze utt. parādījās kaut kas līdzīgs. Mazliet savādākas bailes, bet būtībā tas pats. Aizej noteikti pie ārsta. Visticamāk tev būs jāpadzer kaut kādas zāles, lai to mazinātu. Vajag visu ņemt vieglāk, nevis iekāpt autobusā un sākt koncentrēties uz to, ka tev paliks slikti. Ļoti labi saprotu, ka tas ir grūti, bet jāiemācās kontrolēt. Palasi pati par to VD. ;-) Un nevajag no sākuma nekādu psihoterapeitu. Aizej vispirms pie neirologa! ;-)

Man bija. Vidusskolas laikā daktere konstatēja VD un es neticēju, ka man tāda ir. Nebija nevienas no šīm izpausmēm. Pēc skolas beigšanas gan tajā vasarā bija traki - sākās. Man nez kāpēc bija sajūta, ka ar vecākiem kaut kas var notikt, šausmas, atceros, cik briesmīgi tas bija. (t) Man reāli bija bail, ka viņi var saslimt, nomirt vai vēl sazin kas notikt. Lasīju internetā visādas slimības un uztraucos, ka tik kāds simptoms neparādās. Stulbi, bet nu tagad es to vairāk nodēvētu par priekšnojautu, lai cik dīvaini, tas arī neizklausītos. Tāpēc, ka pēc diviem mēnešiem tētis pēkšņi nomira. Un pēc tam sākās! Veselu pusgadu nevarēju tikt galā ar savām problēmām - kuras vēl tikai pastiprinājās. Bet tad kaut kā pakāpeniski, strādāju ar sevi, ar pozitīvu domāšanu, utt., un tiku galā. Tagad nekas tāds vairs nav atkārtojies nu jau 2 gadus. Paldies Dievam. (t)

Salllija, tad kādā sakarā Tev daktere konstatēja VD ja nebija nekādu simptomu?
Tā ir psiholoģiska slimība kuru tikai un vienīgi var konstatēt pēc izteiktiem simptomiem.

Vispār jau te daudzas smagi jauc VD ar fobiju, tas nav viens un tas pats!

Tev vēl ir diezgan vieglā formā, man tas izpaužās kā lēkmes, kad nevaru paelpot, smoku nost, daudzas reizes ir jāsauc ātrie. Bet nu jau esmu iemācījusies tikt galā pati, bet tas ir briesmīgi- nezinu, kad pēkšņi piemeklēs nākošā lēkme, bail nomirt, kaut lai zinu, ka nenomiršu :'-(

Paldies mīļās meitenes par kādiem ieteikumiem. Izrādās,ka es neesmu vienīgā,kurai tā ir bijis. Protams,man tas viss vēl ir sākuma stadijā,un man jau nav tik traki ka ātrie būtu jāsauc,vienkārši tās pretīgās domas un diskomforta sajūta ir tik neciešama,ka to grūti aprakstīt.
Paldies jums mīļš visām! Lai jums visām gaišas dienas un veselība! :)

Galvenais, kas tev ir jāsaprot- tu vari pati sev palīdzēt, jo šī ir tā problēma, kur zāles var tikai īslaicīgi palīdzēt, bet kā jau tika teikts problēma ir galvā. Es pati to ļoti labi apzinos, bet velaizvien pa kādai lēkmei uznāk, jo tik vaļā no tā visa nav tik viegli, bet tas nav neiespējami :)

paldies tev bright :) protams,ka es no tā tikšu vaļā :) Šodien no mammas grāmatu kaudzes atradu labas grāmatas par bailēm,tāka jāsāk lasīt :) Ceru,ka viss būs labi.

Jā, bet varbūt tev tās bailes ir kaut kāda fobija. Tu sadomājies un sāc uztraukties, svīst rokas, liekas, ka būs slikti.
Tā VD mēdz ne pa jokam pārsteigt. Jau sen, sen, par laimi, nav bijuši tie simptomi, bet atceros, ka man tiešām likās, ka miršu, likās, ka trūkst elpas, nesaprotu, kas notiek, kur esmu, reiboņi - viss it kā saplūda utt. Tā tāda panika.
No tā var tikt vaļā. Jāmaina dzīvesveids, vairāk jāpriecājas.

tieši tā, jāmaina dzīvesveids. pirms kāda pus gada mani arī gaidīja dzīvesvietas maiņa un visa pārējā maiņa līdz ar to arī, bet tas tik ļoti palīdzēja. visu laiku vajag ko jaunu, baudīt un priecāties par visu, cik vien var! :-)

Man ta pirms paris gadiem bija ļoti lidziga situācija. Paniskas bailas no vemšanas kā tadas ir vēl projam. Bet agrāk bija tā ka seōzt skola liekas, ka paliek slikta duša tulit paliek slikti. Bet patiesibā slikti nav, tikai iedomas un tā bija visur, nerunājot jau autobusiem vai mašinam. Bet ar laiku kaut kā pats no sevis pārgaja. Es nezinu kāpec ta ir.

Saule, es nezinu, kādā sakarā. Es toreiz bieži slimoju, bet nevarēja atrast nekādas vainas. Tad nu viņa izdomāja, ka ierakstīs VD, jo it kā viss uz nervu pamata bijis. Bet nu es saku - es tai viņas diagnozei ne mirkli nebiju noticējusi.