Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Dzīve kā seriālā

 
Reitings 89
Reģ: 03.06.2011

Sveikas! Vajag izkratīt sirsniņu un kaut dzirdēt kādu viedokli no malas, jo vairs nespēju tikt galā ar to visu :-/

Visu varētu uzrakstīt gari un plaši, bet tas tad būtu tik gari, ka neviena te nesaņemtos izlasīt, tāpēc mēģināšu uzrakstīt pēc iespējas īsāk.

Dzīvoju jau daudzus gadus ārzemēs, man te ir laba karjera. Ir bijušas arī attiecības. Bet pēdējā gada laikā biju brīva meitene. Pirms pus gada internetā, kas galīgi nav man raksturīgi iepazinos ar kādu puisi no LV, jaunāku par mani, kas arī man nav raksturīgi :D Sākumā visu uztvēru kā spēli, bija vienkārši jautri komunicēt. Viss aizgāja tik tālu, ka sākām sarakstīties katru dienu neskaitāmas stundas dienā. Protams ļoti satuvinājāmies, kaisle, simpātijas, garas vēstules, gari čati, romantika.. Gribējām satikties protams. Nerakstīšu tagad sīkumos, kāpēc, bet trīs reizes tikšanās izjuka. Par cik katrs esam savā valstī, tik bieži tās iespējas satikties nav, un nu rezultāts tāds, ka joprojām neesam satikušies visa šī pusgada laikā, bet esam prakstiski izdzīvojuši jau gandrīz virtuālās attiecības internetā :-O Ir bijuši kašķi, esmu bijusi ar citiem puišiem, viņš nav bijis ar citām. Seko pārmetumi no viņa puses, ka esmu krāpusi viņu, kaut reāli taču abi saprotam, ka nekas jau nav..Mēs pat neesam tikušies vēl. Bet izbeigt to visu ar nevaram. Neskaitāmas reizes esam mēģinājuši beigt komunicēt, bet tas ir bijis max 2-3 dienas, un tad atkal viss no jauna..Nevaram viens bez otra.

Pati arī saprotu, ka ir baigā bezizeja, jo atpakaļ vairs attiet nevaram..Nevaram pēkšņi būt tikai draugi, līdz tiekamies, kaut abi saprotam, ka varam satikties un pat varam nepatikt viens otram. Esam rdzējuši viens otru bildēs un es viņu video, bet, ja nu dzīvē nav tik labi, kā internetā? Esam apmaldījušies visā, bet izbeigt visu nespējam, un viss paliek ar vien trakāk. Esmu samīlējusies nepajokam un citus nespēju pielaist sev klāt.. Tas pat nav trakākais.. Es dzīvoju internetā :-O Visu laiku man eksistē tikai viņš un neko tur nespēju padarīt. No tā cieš darbs un citas lietas gan man, gan viņam. Un zinu, ka tas viss ir slimi, it sevišķi tāpēc, ka pat neesam tikušies. Viss, kas mūs vieno ir virtuālā vide, bet man nekad ar vienu reālajā dzīvē nav bijis tik īpaši un skaisti, kā ar viņu tagad (l) Un tieši tāpēc es nezinu, ko iesākt. Jūtu, ka palēnām jūdzos, jo nesaprotu, ko man iesākt. Mani grib citi puiši, kas man ir sasniedzamāki, bet nekas tur nesanāk..Vienmēr atgriežos pie šī virtuālā puiša no LV, ar ko kopā ir tik jautri, mīļi, forši un atklāti, kā man nav bijis nekad ne ar vienu :-/

Zinu, ka teiksiet, ka esam traki..Mēs abi to zinām, bet risinājumu nekam neredzam. Mums kopā ir neizsakāmi labi un to izbeigt nav tik vienkārši. Un tikšanās arī apstākļu dēļ pagaidām nav iespējama kādu laiku.

Nezinu, ko iesākt. Iesakiet kaut ko lūdzu, meitenes :-/

11.01.2012 13:46 |
 
Reitings 89
Reģ: 03.06.2011
Paceļu :-)
11.01.2012 13:46 |
 
10 gadi
Reitings 10290
Reģ: 29.01.2009
Ja nav iespējams vienam bez otra, tad noooooteikti ir iespēja satikties. nevaru iedomāties, kāpēc nevarat dzīvē tikties....
11.01.2012 13:50 |
 
Reitings 89
Reģ: 03.06.2011
Piparene, mēs dzvojam katrs savā valstī, saku vēlreiz. Un viņš īsti nevar atļauties atbraukt pie manis, bet es arī nevaru tik bieži braukat uz LV darba dēļ. Biju LV 2 reizes, bet tikšanās izjuka, tur garšs stāsts. Un vienu reizi biju nopirkusi biļetes pie viņa speciāli uz nedēļas nogali, bet nokļuvu slimnīcā un netiku uz LV :-/
11.01.2012 13:56 |
 
Reitings 4129
Reģ: 29.01.2009
Izklausās pēc 15 gadīgu tīņu problēmas nevis seriāla :) Seriālā vismaz kādam amnēzija rodas vai kāda no kāda paliek stāvoklī :-D
Risinājums ir tikai viens-satikties! Tālaikais jau pēc apstākļiem.
11.01.2012 13:57 |
 
Reitings 89
Reģ: 03.06.2011
Abalone, jā zinu, ka ta ir, ka tas ir risinājums, bet nu ne tuvākajam laikam, bet līdz tam es jau būšu nokļuvusi laikam trakonamā :D

Galvenais, ka mēs pat tagad esam nonakuši tik kutelīgā situācijā, ka , ja satiekoties neiemīlēsimies viens otrā, būsim vīlušies viens otrā, savās sajūtās.. jo esam izdzīvojuši jau tik daudz..Tas mani arī nopietni baida un tā tikšanās mani pat baida..Vai nav slimīgi? :-O Kļūda bija tā satuvināties, bet nu jau atpakaļceļa vairs nav :-/
11.01.2012 14:04 |
 
Reitings 4129
Reģ: 29.01.2009
Kļūda ir tajā, ka Tu interneta attiecības sauc par satuvināšanos. :) Un, ja nevari rbaukt uz LV, bet pašai laba karjera (līdz ar ko alga noteikti ir OK), nopērc biļetes tam puikam un lai viņš atlido pie Tevis brīvdienās. :) Ja vilsieties viens otrā, vēl jo labāk, varēsi sākt veidot attiecības ar citiem vīriešiem, nebūs jādomā par savu virtuālo sapņu princi. :)
11.01.2012 14:06 |
 
Reitings 89
Reģ: 03.06.2011
Nu es nezinu, kā savādāk to visu var nosaukt, kā ne par satuvināšanos.. Tās neskaitāmās vēstules.. tūkstošiem jau man draugos tās ir.. Skype sarunas 6 stundas no vietas.. Protams, ka cilvēki satuvinās. Man ir sajūta, ka pazīstu viņu jau kā savus 5 pirkstus, un spēju iedomāties, ko viņš tagad domā, un ko man uzrakstīs.. Pat cilvēki, kas ir reālajā dzīvē kopā, nepavada tik daudz laika kopā, kā mēs abi.

Jā, esmu gribējusi viņam nopirkt biļetes. Aicināju uz savu dzimšanas dienu, bet viņš īsti negribēja.. saprotu viņu, liels spiediens..sveša valsts, nepazīstama meitene, viņas draugi vēl.. Un kā lai vīrietis jūtas, ja viņam jāpieņem meitenes pirktas biļetes? Viņš laikam pārāk lepns tam :-D
11.01.2012 14:11 |
 
Reitings 553
Reģ: 29.01.2009
ja vinjsh nevar atljauties atldiot..varbut vinam tuvakajaa laikaa ir sveetki? un tu vari nokjert leetaakas biletes,lai vinjs atlido pie tevis? gan jau par iztikas naudu paruupesies-viirietis tachu!!
vai kautvai noperc biljeti vienaaa virzienaa ar domu-peec izjutam vadoties arii dosies atpkalj,ja nu dzive tev vinjsh riebjas lai otraa diena kaapj lidmashiina :-D :-)
11.01.2012 14:40 |
 
Reitings 553
Reģ: 29.01.2009
uj,neizlasiju ieprieksejos komentaarus. lai vai kaa,ja sveetki ir biljetes tu ari UZDAAVINĀT. kaut vai uz 14 februaari :D
11.01.2012 14:42 |
 
Reitings 2643
Reģ: 06.01.2011
Varu ieteikt tikai vienu - sāc domāt un dzīvot reāli... Virtuālā dzīve ne pie kā laba nenoved...
11.01.2012 15:06 |
 
10 gadi
Reitings 857
Reģ: 10.01.2012
Viennozīmīgi tev ir jātiekas. :) uztaisi kādu mazu parsetigumu- atceļo uz LV, domāju ka tad tu redzēsi vinju ikdienas ritmos. :)
Katra gadijumā viennozīmīgi jātiekas - domāju ika visi piekritis. :)
11.01.2012 15:12 |
 
10 gadi
Reitings 2152
Reģ: 02.04.2011
Man absolūti nešķiet, ka tā tā ir tīņu problēma, jo mēs dzīvojam laikā, kad tehnoloģijas aizstāj daudz ko. :) Domāju, ka jau sen jūs abi būtu satikušies, ja patiesi to ļoti gribētu, bet vai tikai nav tā, ka pastāv kaut kādas bailes, ka relitātē nāksies piedzīvot baigo aplauzienu un tāpēc netiekaties? Ir jau ērti dzīvot iedomātā pasaulē ar domu, ka ļaunais liktenis jums liedz būt kopā, bet man šķiet, ka kaut kas nav kārtībā ar gribēšanu. (t) Kā tur bija tas teiciens - ja kaut ko grib, meklē iespējas, ja negrib - aizbildinājumus. :)
11.01.2012 15:13 |
 
10 gadi
Reitings 2152
Reģ: 02.04.2011
*realitātē
11.01.2012 15:14 |
 
Reitings 3743
Reģ: 31.01.2009
Nekas labs tur nevar sanākt. Es arī gadu sarakstījos ar vienu, bija tik uzpūsts "ideālais burbulis". Pirmo reizi satikāmies pēc 2-3 mēnešu sarakstes, otro reizi pēc gada (viņš dzīvo citā pilsētā).

Pēc otrās reizes sapratu, ka esam pārāk atšķirīgi. Galvenokārt materiālajā ziņā. Respektīvi, viņš dzīvo laukos, es Rīgā. Un neko īpašu nav sasniedzis, bet vispār uz to neiespringst, kaut gan ir 9 gadus vecāks par mani. Viņš sevi jau palēnām ir sācis norakstīt, es tai pašā laikā uzskatu, ka man vēl daudz kas ir jāsasniedz. Negribētu sev vīrieti, kurš man ir jāuztur. Tas laikam arī palēnām sāk pielikt visam punktu, jo nu kopš pēdējās tikšanās nekas vairs nav tā kā agrāk.
Jā, man arī sākumā likās, ka esmu baigi samīlējusies, ideālais vīrietis, inteliģents un tā.. Savā iztēlē jau biju uzbūrusi kopīgo ģimenes ainiņu. Domājām kā varētu dzīvot attiecībās, jo es pilnīgi neesmu lauku meitene, viņš tajā pašā laikā nevar ciest Rīgu. Bet internetā jau viss liekas sasodīti rožaini, liekas, ka viss neiespējamais ir iespējams. Čati līdz vieniem naktī, vēstules darba laikā un sms tad, kad internets nav pieejams. Bet reāli jau dzīvē viss ir savādāk. Iesaku tev beidzot satikties, tad pati sapratīsi ir vai nav vērts. Pretējā gadījumā vienkārši izniekosi savus vakarus, sēžot pie datora, kaut gan tajā laikā vari darīt ko noderīgāku. Šīs idealizētās “interneta attiecības” ne pie kā laba nenoved, beigās ir briesmīgs aplauziens, kad saproti, ka reālajā dzīvē tavam “ideālajam vīrietim” ir arī trūkumi. Protams, pa vidu bija arī citi vīrieši, bet tāpat visas domas nozaga šis manas “iztēles auglis”. Neko gan viens otram nepārmetām, bet tāpat jau bija skaidrs, ka mazliet grauž.

Patreiz jau, kopš pēdējās tikšanās ir pagājuši vairāk kā 2 mēneši. Pati par sevi brīnos, cik viegli varu viņu palaist prom. Nav nekādas nožēlas, ka nekā nav, man patreiz visvairāk ir žēl izniekotais gads no manas dzīves, dzīvojot kaut kādās tizlās ilūzijās, kaut gan, protams, esmu pateicīga viņam par lieliskajiem sarunu vakariem. Mēģinu domāt par to, ka man kaut kas jāiegūst no katra cilvēka, ko dzīvē satieku. Grūti bija tikai pirmās divas nedēļas (pieradumam liels spēks), bet tagad jau es pati vairs negribu viņam neko rakstīt, jo iztēlojoties kopdzīvi es reāli saprotu, ka tas nav priekš manis. Šābrīža izjūtas vairāk ir dusmas, nevis nožēla. Varbūt pat vairāk uz sevi, nekā uz viņu. Jo jūtos kā reāla tizlene, brīnos, kur es tik reāla būdama, varēju šitā iekrist uz kaut kādu virtuālu sviestu.

Nu tas tā, tev pārdomām. :)
11.01.2012 15:43 |
 
Reitings 172
Reģ: 26.08.2011
Man kādu laiciņu atpakaļ bija ļooooti līdzīgi.. Tikai es biju LV un viņš citā valstī. Beigu beigās satikāmies, aizlidoju pie viņa - un kļuva vēl trakāk :-D Nu jā, beigu beigās viņš mani bildināja.

BET - es Tevi brīdinu, ja nenotiks brīnums, attiecībām nav nākotnes. Ja jūs pat tagad tajā lielajā vēlmē vienam pēc otra nespējat satikties, pēc tam uzturēt attiecības vispār būs neiespējami. Nu padomā pati - kā Tu to iztēlojies? Tu būtu gatava visu tagad pamest un atgriezties LV? Vai arī viņš būtu gatavs visu pamest un pārvākties tur, kur dzīvo Tu?
Nu.. katrā ziņā, pārdomā visu kārtīgi ar prātu, ne sirdi un satiecieties vienreiz! Tikai tā Tev būs skaidrs, ko darīt tālāk - turpināt mocības vai pielikt punktu :-D
Veiksmi!
11.01.2012 15:44 |
 
Reitings 590
Reģ: 28.06.2011
Es ar iepazinos i-netā, viņs bija citā valstī. Pirmā tikšanās bija lidostā - lidoju pie viņa. Esam tikuši tik tālu, ka šis atzinās, ka ir nopircis gredzenu un plānojam manu pārcelšanos pie viņa. Tā ka - labāk nožēlot izdarīto, nekā nepamēģināt vispār... ;-)
11.01.2012 16:36 |
 
Reitings 89
Reģ: 03.06.2011
Paldies visām par saviem stāstiem (l)

Koshlene, paldies arī tev par tavējo..kā redzams iznākumi ir dažādi..Redzu, ka dažām meitenēm viss beidzes arī laimīgi..Un tieši kā viena meitene teica ( aizmirsu niku ), nepamēģināt un pēc tam nožēlot nevēlos noteikti. Meklēšu iespējas pēc ātrāk tikties, es jau katru dienu čekoju biļetes, bet ar laikiem tā pašvaki ir.. Un jā, kā arī viena te vēl teica, varbūt nav gribēšana pareizā, jo ja grib, iespējas var atrast..Es tam piekrītu..Jo tiešām ir bijušas reizes, kad nezinu, vai to vēlos, it sevišķi sākumā..bet manas simpātijas ir arvien augušas un augušas..Un šobrīd es to ļoti vēlos. Bet, jā, mēs abi nedaudz baidamies. Ārprāc, es taču neesmu tīne, man ir bijušas vairākas attiecības, neteikšu precīzi, bet ir jau pāri pa 25 gadiem.. Bet es tiešām nesaprotu šīs savas sajūtas šobrīd. Jāsaka, ka es daudz ko esmu šajās "attiecībās" izdarījusi greizi..ir bijuši kašķi.. Un es lieliski zinu, viņa trūkumus, es tos zinu. Tā kā šis nav tas gadījums, kad virtuālajā vidē kāds sevi izpušķojis labāku kāds patiesībā ir..Nē, mēs abi redzam viens otra trūkumus un esam par to dadz runājuši, bet kaut kas mūs vienmēr savelk kopā.. Kaut kā tā notiek, ka mēs it kā liekam visam punktu, bet tā arī nepieliekam jau pus gadu :-/
11.01.2012 17:11 |
 
Reitings 89
Reģ: 03.06.2011
Fidži, jā.. paldies, par padomu. Esam daudz runājuši, vai kāds no mums pārceltos pie otra.. Zinam abi, ka attāluma attiecības nevēlamies. Un būtu gatavi meklēt risinājumus.
Ak Dievs, mēs esam izrunājuši jau visu iespējamo..Tas ir tik slimi..Un tad tu satiecies ar viņu un saproti, ka nav tas klikšķis..Tas būtu ļoti sāpīgi. Ai, es nojūgšos tūlīt no visa šī. Būtu zinājusi, ka viss aizies tik tālu, nekad nebūtu tajā ielaidusies vispār (e)

Tāpat arī..mēs pat nevaram runāt par jūtām, par iemīlēšanos..bet tajos tuvajos brīžos viss aiziet uz to pusi..Un pēc tam nākošajā rītā ir gandrīz kā "pohas", jo saproti, ka ir pateikts par daudz..
Viosu vēl vairāk pasliktina tas, ka abi esam ļoti emocionāli un jūtīgi un līdz ar to reizēm rīkojamies tā, kā saka sirds nedomājot ar prātu :-/
11.01.2012 17:18 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits