izlutinātās, iedomīgās.

WaRRior, nu jā mana ģimene nav Hilton un nav man tāda dzīve pā Parisai, a tev ir?

C'mon! Man likās, ka tikai 14gadīgās apskauž Parisu. :D

kādam vsp latvijā, kura uzvārds nenāk no austrumu puses vai pasē nav rakstīts - aivars lembergs - tāda dzīve kā parisai ir? :D
bļin, kad bidzot kāds izgudros anti stulbuma zāles.

Rene ļoti precīzi uzrakstīja. :-) Tieši tā arī ir.
Liddija, izbeidz te zemtekstos čīkstēt, ka neesi bagātu vecāku meitiņa! Kāda tam jēga? Neviena tev te nepateiks - jā, trūcīgo ģimeņu meitas ir parastas, vienkāršas, sirsnīgākas un patiesākas, jo tā nav. Arī trūcīgo ģimeņu meitas nereti cenšas lekt augstāk par savu pakaļu un tēlot no sevis nez kādas dāmas. Un tas sanāk prasti...
Ir visādi, arī tā, kā tu saki.

Liddija, nu tas taču ir nožēlojami šitā čīkstēt :) padomā, cik daudz laika tu pavadi čīkstot, tiešām.. visi mēs esam cilvēki un visiem mums ir iespējas, neviens nav bez tām, visiem ir iespējams kaut ko sasniegt! daudz ir atkarīgs no paša. tik daudz meiteņu, kurām nav tie labākie finansiālie apstākļi ir izsitušās dzīvē - mācoties un ejot uz mērķi! protams, ka tādam cilvēkam tas viss ir grūtāks, jo nav naudas visam, kaut kādas lietas vai mazi sapnīši netiek piepildīti, kaut vai tā mazā nauda tiek ielikta noderīgās lietās! man ir pazīstami piemēri ;)
šobrīd tu sevi nostādi pilnīgā pretstatā - cilvēks ar ne tik labiem apstākļiem, bet lecīgs un sprēgājošs un nebrīnos, ja arī iedomīgs ;-)
ja neapmierina tev tavi dzīves apstākļi, tad ej un cīnies, lai ir labāk, nevis puksti, ka neesi turīgu vecāku meitiņa..

Tu man radi ļoti bezkaunīgas meitenes iespaidu.
Atceros, kad mācījos pamatskolā, bija šādas dāmītes, kā Tu. Pāris klases augstāk. Es mācījos lauku skolā, skaitījos no, teiksim, turīgas ģimenes. Dāmītes, kuras pieminēju, zināja, var teikt - tikai manu uzvārdu. Un man jau bija zīmogs, stārpbrīžos negribēju rādīties gaiteņos, jo tur bija viņas. Ko tik es nedabūju dzirdēt, no cilvēkiem, kas mani vispār nepazina. Kamēr es, pie stingriem vecākiem augot, cītīgi mācījos un darīju mājas darbus, viņas sēdēja sētā uz soliņa un grauza "semkas" līdz vēlam vakaram un skolā neatlaidīgi pastāvēja uz to, ka esmu iedomīga, izlaista un mani vecāki par labajām atzīmēm maksā skolotājiem.
Tagad.. Ja gribi - vari teikt, ka esmu iedomīga, jo palēnām tuvojos mērķiem, pati saviem spēkiem, kamēr viņas joprojām sēž uz tiem soliņiem un aprunā vietējos cilvēkus...

nesaprotu, kādēļ gan tev tas rūp?

Kāds glupums...
Miljonāru meitas nepazīstu, bet vienu puisi gan. Un viņam pret tēvu ir nenormāls respekts iedzīts, kā arī nav nekādas zīmēšanās un "blatošanas". Latvijā vienkārši dzīves līmenis vidējais ir zems, tāpēc, ja kādam vairāk naudas - uzreiz jārej virsū.

Pati tūlīt kompromitēšu sevi. :D Kā vispār šādā stulbumā var iedziļināties.? Lai man piedod diskusijas autore, bet Tu izklausies mazliet "sekla", un Tavi argumenti ir, maigi izsakoties, sagrābstīti no gaisa un pilnīgi neloģiski... :-/
Pati pazīstu vairākus, tiešām turīgus cilvēkus. Tik labi un uzticami draugi, ka pēdējo kreklu atdos saviem mīļajiem un draugiem.

Ņemot vērā to, cik dažādi vispār mēdz būt cilvēki, ne vienmēr turība ir uz raksturu / attieksmi norādošais faktors. Savu lomu tas, protams, spēlē.
Man ir nācies sastapties gan ar turīgiem un ārišķīgiem / iedomīgiem cilvēkiem, gan tādiem, kuriem nauda nav atņēmusi ne sirsnību, ne cilvēcību, ne laipnību. Piekrītu par to, ka daudz kas ir atkarīgs no tā, kā ar naudu prot rīkoties, kādā vidē cilvēks uzaudzis un kā ticis audzināts.