Pirms pusotra mēneša kādā vakarā, kad gāju no lekcijām, mani uz ielas uzrunāja kāds vīrietis. Esmu diezgan bezbailīga attiecībā pret cilvēkiem, tāpēc neatteicos no sarunas uzsākšanas un manis pavadīšanas. Neatteicu arī pēc stundas ar viņu kaut kur pavakariņot. Aizveda viņš mani uz restorānu, pēc tam mazliet pastaigājām un tad sekoja tango mācīšanās viņa viesnīcas numurā, pēc tam mani aizveda līdz mājām. Nākošajā rītā vien bija manis aizvešana līdz skolai. Visu šo laiku netikāmies, jo viņš dzīvo vairākus simtus km no manis un manā dzīvesvietā viņš tiek reizi mēnesī darba darīšanās. Bet toties bija zvani un sms katru dienu, ar banālajiem tekstiem ''tu esi tik skaista, es pēc tevis ilgojos'' utt. Nesen bija mūsu otrā tikšanās reize uz apmēram stundu, un viņš JAU man uzdāvināja telefonu. Tam, savukārt, nāca klāt jau pieskārieni mašīnā u.tml. Tur laikam ir skaidrs, ko viņš no manis grib, tur ar attiecībām laikam nevar būt nekāda sakara. Bet tā tie turīgie vīrieši dara, ka savām mīļākajām jau uzreiz dāvina mantas?
1446
