Mīlestība no pirmā acu skatiena !

Ai, šī ir diskutējama tēma :-D
Manuprāt ir iespējamas simpātijas un fiziska pieķeršanās, bet ne mīlestība. Manuprāt, mīlestība ir kas vairāk!

Katram mīlestība nozīmē, ko citu. Cik cilvēku, tik attiecību, tāpēc, teikt, ka tāda nepastāv vai nav iespējama, būtu nepareizi.

Nezinu, vai tā bija mīlestība, bet vienīgo reizi dzīvē bija tā, ka ieraudzīju cilvēku un tā vilka pie viņa!Sapratu, ka man viņu vajag!Vēl tagad atceros to sajūtu (l) forši!

Ak, jā.. ticu.. un šobrīd ļoti mokos, jo šķiet, ka esmu iemīlējusies no pirmā acu skatiena, bet diemžēl, ļoti neveiksmīgi. :-D
(s) :-(

īsti neticu :)

nu kā var ieraudzīt cilvēku un iemīlēt? A varbūt viņš kājas nemazgā un ir memmes dēliņš. Tak neko nezina par viņu, tad kā var iemīlēt viņu pašu, viņa raksturu, dzīves uzskatus?

Ir bijis, bet no ne pirmā acu skatiena, bet 2.randiņā. Burtiski tādu klikšķi iekšā sajutu! Bet domāju, ka tā nav mīlestība, bet ļoti stipra pievilkšanās un kaisle.

man pat būtu vienalga, ka viņš kājas nemazgā, vai ir memmes dēliņš. vienkārši viss vienalga, ka tik viņš būtu blakus.

mana mīlestība sākās no kāda 151 acu skatiena. :-D
bet pamatā....diezvai.
simpātijas,jā...
bet mīlestība..noup.

+
cilvēkiem pamatā rodas mīlestība ilgāka laika periodā, ne tikai 2-5sekundēs.
manuprāt, mīlestība rodas,tad,kad zini cilvēku visās dzīves situācijās, zini viņa reakciju uz tavējo,utt...

"Es ticu mīlestība no pirmā acu skata... Ja tās ir kurpes!" :D

Hmm..domāju,ka var rasties kādas simpātijas, interese vai iekāre no pirmā skatiena, bet ne mīlestība.

Mums ar Prāgu tāda bija. Iemīlēju no pirmās ēkas, ko ieraudzīju, un ar katru nākošo mīla tikai pieauga. Cerams, ka drīz tiksimies, ļoti pietrūkst.

Bet vsp, mīlestība - nē. Iemīlēšanās - varbūt.

Jā, es arī no tām, kuras ar pirmo skatienu iemīlās kurpēs, kleitās un citos loriņos, bet vīriešos-nē. :) Iepatīkas uzreiz-jā, bet mīlestība pēc tam. :)

es vēl nezinu, kas vispār ir tāda īsta mīlestība vai pat iemīlēšanās, bet šajā vasarā pirmoreiz bija tā, kad ieraudzīju kādu, tad vienkārši klikščis bija, un viņam arī. Tā nostopā pavadījām divas dienas un tikāmēs pēc tam vēl pāris reizes un visu laiku biaj sajūtu, cik ļot, ļoti viņu gribas, par viņu vien spēju domāt un nu tiešām tauriņi vēderā, acīs un tāds vispārējs prieks.

Bet tad peināca laiks un mus katram bija jādodas uz savu vasti. Tagad neesmu viņu redzējusi kopš vasara, vienreiz tik biški sarakstījusies- un tad arī apjautu, ka vispār, bez tiem apskāvieniem, mīļošanās un otra izzināšanas, mums nav nekas kopīgs. Un te arī mana no pirmā acu skatien mīlestība beidzās, nebiaj vairs skatiena, nebija vairs nekas.

Pieļauju, tagad kādreiz satiekot, atkal būs tā, ka gribas viņu, jo kopā mēs bijām unjutāmies kā lielisks pāris, tik... intresū koīgu nekādu un tā īsti parunāt, arī nē.


Te mana atziņa, es laikam spēju iemīlēties tikai kāda smadzenes, vis pārējais ir pārejošs. :)

Mīlestība,manuprāt,nē.Iemīlēšanās-varbūt.Simpātijām no pirmā skatiena gan ticu :)