Palasīju vēl šo to, man liekas, ka gultu drīz piečurāšu! :-D Bet pieļauju, ka kādreiz tikpat glupas bijām!
Tātad man patīk kāds zēns, kurš mani izmuļķoja, teica, ka patīku, ka grib būt kopā, nu tas arī notika, saukājām viens otru mīļvārdiņos runājām pa telefonu, bet tad nākošajā rīta viņš neatbildēja uz sms, domāju, ka nav kredīta, bet tad draudzene uzraxstija man sms, vinjs tevi tikai āzēja. Momentā sāku raudāt, gribēju darīt pašnāvību, bet tad draudzene pateica patiesību, ka man nekā ar vinu nebija īpaša, bet tomēr, kāpec tad es tik ļoti pārdzīvoju, kāpēc raudāju, viņa jau teica, ka tas neilgs ilgi.Es ienīstu viņu, negribu redzēt, bet nāksies, jo mācamies vienā klasē! Ko man darīt, lai nepārdzīvotu? ;[[