Viss sākās kā labi pavadīts laiks bez saistībām. Tad manī pēc tik daudz kopā pavadīta laika parādījās jūtas, taču uz viņa piedāvājumu būt kopā atbildēju- nē, jo, neuzskatu, ka viņam var uzticēties, jo viņam ļõõti patīk meitenes, it īpaši alkohola reibumā :-D Viss turpinājās kā līdz šim. Kad vienu vakaru viņa izturēšanās un flirts ar citām meitenēm ballītē, manī uzjundīja pamatīgu greizsirdību. Es viņam pateicu, ka mūsu starpā viss cauri. (t) Tākā mēs bieži pavadām laiku vienā kompānijā, tad arī Jauno gadu svinējām kopā. Kad kāds puisis ļoti uzskatāmi izrādīja man uzmanību, viņš viņam pamatīgi iesita. Kad es jautāju, ar kādām tiesībām un ka es pati pati zināšu, kā tikt galā un ko labāk darīt, viņš ar mani negribēja runāt. Tajā pašā vakarā viņa labākais draugs man payeica, ka viņam neviena meitene nekad nav tik ļoti patikusi, un visas viņa bijušās meitenes viņam esot bijušas kā spēļmantiņas, salīdzidzot ar mani. Vakar viņš to visu pašu pateica arī man. Es, savukārt, atbildēju, ka tie ir tukši vārdi, jo vārdi ir jāpierāda ar darbiem. Uz ko viņš man atbildēja, ka, viņaprāt, kamēr mēs neesam kopā, viņš var kaut vai manā klātbūtnē uzvesties kā grib un to, ka viņš nav pieradis skraidīt pakaļ meitenēm, jo vienmēr ir bijis otrādi.. Un es pati esot pateikusi, ka viss cauri. :-| Tagad nezinu, vai pielikt punktu, jo viņš, acīmredzot, negrib ar mani būt kopā pietiekami, lai savaldītu, tā teikt, savas tieksmes :-D (uz ko viņš atbild, ka kāda jēga viņam sevi savaldīt, ja viņš nezinot,ko es pēc tam atbildēšot..) vai pateikt, labi, esam kopā, nezinot, vai tiešām viņam es patīku tik ļoti, lai viņš pirmoreiz dzīvē nenokrāptu savu meiteni, t.i. mani? :-/
621
