Iepazīšanās ar vecākiem.

Attiecības ir veiksmīgas un mani pieņēma ļoti ātri.
Vairāk tiešām man nav ko teikt!

Sākumā mums tur bija tāda nestandarta iepazīšanās, bet attiecības ir super! :) Mani ļoti ātri pieņēma un nekad nav bijušas problēmas ar drauga vecākiem.

Kaut kā vienmēr līdz šim manas iepazīšanās ar puišu vecākiem ir bijušas pozitīvas, galvenais, būt vienkāršai, smaidīgais un neizlikties par to, kas neesi:) Un labāk ar puisi nemīlināties mammas klātbūtnē:D

Tāda speciāla sapazīstināšana netika rīkota, braucu ciemos pie drauga uz lauku vasaras māju un līdz ar to iepazinos arī ar vecākiem! :-)

piebildīšu par to mīlināšanos - tas no mammas atkarīgs. drauga mammai tieši patīk, ka mēs tādi mīļi un jauki un tad viņa saka, cik ļoti priecājas par mums :-D 8-)

par savu iepazīšanos - es biju dikti satraukusies pirms, bet nebija iemesla :-)

Sanāca diezgan ātri iepazīties ar drauga mammu un dažiem citiem radiniekiem(ar tēvu viņš attiecības neuztur,tāpēc arī nekādas iepazīšanās nav bijušas un nebūs).
Ideālas no pirmā brīža šīs attiecības noteikti nebija.Šobrīd ir ok.Labākās draudzenes neesam,bet arī naida un nepatikas nav.Cilvēcīgas attiecības.
Man gan šķiet,ka viņa omei joprojām ir problēmas ar mani,bet to es neņemu galvā.Draugs man jau no sākuma pateica,ka uz pasaules nav radīts cilvēks,kas viņai vispār būtu pa prātam,tā kā...
Man vispār galvenais,kad gatavojos iepazīties ar viņa mammu,bija - palikt pašai.Necentos izlikties par to,kas es neesmu.Neizlikos,ka esmu kā Mārtiņš Rītiņš virtuvē un,ka man patīk visas tās pašas filmas,kas viņai.Biju es pati,uzvedos pieklājīgi...

Man vienmēr visas iepazīšanās ir bijušas ļoti pozitīvas un nekādu problēmu.
Ar esošā puiša ģimeni bija nedaudz kurioza iepazīšanās,jo viņa ģimene nepārzina angļu valodu (izņemot puiša māsu) un es atkal nepārzinu viņu dzimto valodu :-D Lai vai kā - viss bija pozitīvi un mani pieņēma tiešām ļoooti ātri,lai gan puiša ģimene (mamma) it sevišķi sākumā skatījās skeptiski,ka dēls veido attiecības ar ārzemju meiteni ;-)

Mani ir abējādi ar vecākiem sanācis :D :)

1. Nu jau ar bijušo puisi, viņš bija pēc tautības krievs, un viņa vecāki.
Es kā jau latviete, tad biju naiva , domāju viss būs perfekti, bet viņam mamma bija spītīga, kā lapsene , pret latvietēm , laikam.
Man bija trīs uzstādijumi, no viņas, kad ar man runās tikai krieviski (kaut latviski viņa prot), un kad viņa neatbalsta mūsu attiecības, bet, lai nu kā arī būtu. Par cik biju jaunāka apr viņu divus gadus, pēdējais uzstādijums bija , kad es pie viņa nevaru palikt un ja, palieku viesnīcā nekādā gadijumā, viņš nedrikst pie manis palikt viņam bija tad 19 gadi, nu man bija 17.

Es speciāli mācijos krievu valodu privāti, lai neizgāstos kā tūte, un tā arī kaut man bija uzlabojušas zināšanas krievu valodā, viņa mani nepieņēma,bet Drauga patēvs mani ļoti novērtēja , un varēja izšmaukt cauri, ar visām viesnīcām un visādiem pasākumiem, ātri un viegli.
[ Vieta, kur iepazinos bija viņu mājas , un tur tiešām pēc visa jutos kā eksāmenā , un stresoju visu laiku, draugs centās mani atbalstīt daļēji, jo turēja ļoti godā savu, gudro mammu . :-|
Bet pēc tā sapratu Dievs nav mazais bērns, viņa mamma bija stāvoklī un zaudēja bērnu, tad kad mēs izšķīrāmies, jo debīlākais bija tas, kad visus strīdus viņš mammai , (kā itkā pieredzējošākai) stāstīja, un viņa vienmēr aizstāvēja viņu, un norakstija visus uz to kad redz esmu jaunāka un utt.
Nav ko melnu taisīt, bet re kā, dēļ viņas mūsu attiecības izjuka..


2. Tagadējais puiša vecāki (l) , bet viņi latvieši :D , pieņēma mani ar humoru, un viss bija kārtība :)
Pie viņiem mājas, un vēlāk atkārtoti gribēju viņus uz restorānu uzaicināt, pavadīt tādu ģimenisku noskaņu :)
Ar teikumu: " Ja mūsu dēls ir laimīgs ar tevi, tad mēs ar būsim laimīgi ar tevi " un tad sirdī palika silti.
Šie cilvēki bija tiešām gaiši, un varēju justies komfortabli, būt tādai kā esmu, un nesatraukties, par neko :)

*Patronese - iesaku painteresēties, ar ko atšķiras vārdiņi "ka" un "kad". ;-)

Nu jā, piekritisu galvenais esi pati un neesi auksta iedomīga un neskaties uz visu ar ''blatu aci'' :D Bet es dažreiz aizdomājos - ai, ko tie senči, ko streso, ja bērnam patīk, lai jau ir kopa! Bet tad es iedomājos, kā būs, kad es pati būšu mamma un mans tik ļoti dārgais mīļais bērniņš atvedīs mājās otro pusīti :D :D gan jau ka arī skeptiski skatītos :D

atvainojos, nepiedomāju , arī par komatiem, drukāju nonstopa, tā kā pieņemu , kad tur mazliet saputrojos.
Zinu. Ceru ,domu saprast var. :-)

:D Arī šajā vienā teikumā Tu "saputrojies" :D :D

Ok, nekas personisks. Vnk šī ir latv. val. kļūda, kas ļoti daudzus besī, ieskaitot darba devējus.

nu lai jau viss skaidrs , tad ''kad'' laikam lietojas, ka runā par kkādu laiku - piemēram, es dzīvoju laukos, kad man bija 12 gadu :D Un ka ir tāds, kā palīgteikuma ievadītājvārdiņš - manliekas, ka es domāju pareizi? :D :D jā? :D

Nu nesauksim to par oficialo iepaziishanos.Bet.
Pirmo reiz drauga mammu redzeeju ,kad abi sadzerushies ievelamies pie vinja majas un vinja mamma mus pavadija lidz drauga izstabai :-D

super! bet cik noprotu, tavs draugs ir no tādām pašām aprindām, kā tu, tādēļ tas nav nekas šausmīgs.

Vina mamma bija vienkarshi superiga (l)

Ar vinju vairs neesmu kopa!
Nu nezinu gan, dzivoja jau labi vinji . :-P

Sakarā ar to, ka abi mācījāmies vienā skolā mazā pagastā, kur viens otru pazīst, tad viņa mammu apmēram jau zināju un viņa zināja arī mani, turklāt manam tētim un viņa mamma bija jau sena sadarbība biznesa jautājumos, tāpēc mums tāda oficiāla iepazīšānās pat nebija nepieciešama. viņa ģimene pieņēma labi. Manai ģimenei gan sākumā bija aizspriedumi, jo, kad sākām satikties, es jau biju pilngadīga, bet draugs vēl nē, tāpēc mana mamma baidījās, ka drauga mamma var mani iesūdzēt tiesā (jo mana mamma k-ko tādu bija nosapņojusi). Bet tagad abas ģimenes ir sajūsmā par mums abiem, kā nekā arī daudzi gadi pagājuši...