Labakaa draudzene.

sorry pa kludam...

Es patiesi apbrīnoju tās dažas draudzenes, kuras mani spēj paciest, ne tik daudz raksturu, cik laika trūkumu :( Jāatzīst, ka prieks par to, ka draudzenes ir, taču tad, ja nebūtu, es nestresotu un tādas spec.nemeklētu.

Es arī pamatīgi aprāvos ar savu *labāko draudzeni*- kā jau tu minēji- arī es šādās attiecībās atdodu sevi visu, vienmēr viņau atbalstīju,sapurināju, palīdzēju, sevišķi, kad viņa šķīrās ar savu vīrieti. Man apgalvoja - ja nebūtu manis- viņa būtu salūzusi pilnībā.
Tā nu kopā tikām pāri viņas problēmai ar mīļoto... Pēc aptuveni divām nedēļām viņa jau lēkāja pa virsu manējam.
Tā reizē zaudēju divus cilvēkus, ko mīlēju.
Tagad uz šādu labāko draudzeņu būšanu skatos ļoti skeptiski.
Jā= draugi ir vajadzīgi, bet diez vai gribu vēlreiz tādu- LABĀKO, kas par mani zin visu, jo otrreiz šitā apdezināties.. hmm nē.

Ui es jau pie tā sen radusi, zinu gribās izrunāties, pavadīt kkur kopā laiku ar kādu draudzeni, kurai ARĪ IR KĀDA KOPĒJA INTERESE nevis tik par sevi runā. Mana bērnības draudzene tgd savam draugam "pie dirsas pielipusi". Kursa biedrenes, kurām domāju, kad būs kas kopīgs, viena tik pa tusiņiem runā, tā itkā mani tas interesētu (pat nelaiž mani pie vārda), a otra - itkā jā, bet ārpus skolas nekā. Arī besī arā, kad tām "draudzenēm" sanāk tik kad es pirmā rakstu vai zvanu. Vēlos, lai arī ne tikai es raxtītu vai zvanītu.

Mums visām laikam viena problēma.
man nu pilnīgi tas pats, kas tresellei. :-/

Hirro tad jau mēs "pa ceļam", ja jau tev tā pat..

Man ir labākā draudzene, taču bieži viss nav tā kā gribētos, jo viņa bieži neizprot teicienu nedari citam tā, kā negribi paša sev. :-/

Mjaa ir jau taa ka gruti atkal butu uzticeties utt, bet nu es esmu itka gatava, tik nav kam... :( Un nez man kka galiigi nepietiek ja reizi 2meneshos satieku,taas manuprat isti vairs neskaitas tas labakas draudzenes,tas ir vnk draugi.

Mango, nepiekritīšu, ne jau tikšanās biežums nosaka draudzības "kvalitāti".

esmu parlaimiigaa,jo mana laabaak drushka beidzot parvacas uz uk pie manis:D :D :D juhuu..a to muzhiigaas miljons vestules draugos katru dienu bij:D
es nespeju dzivot ,ja kaadam nestaastu katru soli:D..
vinja ir mana vieniigaa laabaakaa drushka..paareejaas vnk drushkas;)

Minnika drikst zinat kur apmeram dzivo? :D :D man arii daudz draugu dzivo uk. :D

es Londonaa;)

Arī man pietrūkst labākās draudzenes. Viena jau kopš bērnības dzīvo ārzemēs, bet otra pagājušājā gadā pārvācās uz Angliju. Abas bija pilnīgi atšķirīgas un sapratos ar viņām ideāli, bet šādu tādu iemeslu dēļ kontakts ir zudis. Tagad tik tā - reizi pa reizei kaut ko viena otrai uzrakstam.
Ļoti trūkst kopīgo muļķību, ''siržu izkratīšanas''. Ir piedzīvots tik krāsains laiks kopā ar katru no viņām. Bet tā kā es ilgi pārbaudu un nelaižu cilvēkus sev klāt, tad vairāk nemaz neceru satikt savu otro, labākās draudzenes, pusīti. Nu jau ir pagājis tieši gads kopš pazaudēju attiecības ar savu labāko..
Būs jāiet pēc aliņa. :D

Pirmdiena- nu nee itka jau nenosaka, bet ja nesarakstas un tikai tiekas tik reti, tad ar laiku diemzeel zuud kontakts,grib vai nee, bet taa kaut kaa sanak... Es gribu tadu draudzeni kas man gandriz katru dienu blakus. :D

Minnika-aaa Londonaa, nee tad nepazistu. :D

bij domajusi,ka esi mana laabaakaa drushka?:D :D :D :D :P

Nu es gan uzskatu, ka tikšanās biežums noteikti ietekmē draudzības kvalitāti. Kopš mēs ar draudzenēm pabeidzām v-sk, katra sāka mācīties savā augstskolā, tiekamies labi ja 1x pa 3 mēnešiem. Ļoti pietrūkst vienkāršu satikšanos,parunāšanos, tējas iedzeršanu kkur, pastaigāšanos, kkur patusēšanu pa retam. Un tās pāris reizes, kad tiekamies, vairs nav tas. Un, protams, es gandrīz vienmēr esmu šo tikšanos iniciatore. :-(

Minnika- nee, domaju ka esi viena meitene, jo looti lidziga situacija... :D

tad, kad vnm ir tā, kad iniciators esmu es, tad tāda sajūta, kad tam otram cilvēkam nemaz negribas tikties.
A mjaa man tgd tāda sajūta, kad draudzība aprobežojas ar - ejam tusēt? Nekādu kopigu pasēdēšanu, paklačošanos utt :)

Diemžēl es arī uzskatu, ka tikšanās biežums savā ziņā iespaido draudzību. Man ir ļoti tuva draudzene, ar kuru kopā mācījāmies - tātad tikāmies gandrīz katru darbadienu. Tagad, kad kopā vairs nemācāmies un satikties sanāk reizi pāris mēnešos, gribās teikt, ka draudzība pabalē. :( Un liekas, ka tuvākajā laikā pabalēs vēl daudz vairāk. Diemžēl sarakstīties nav tas pats, kas satikties. Ok, ja vēl sanāk normāli skype pačatot, bet, tā kā mums tās ir pārsvarā sms...Nu nav tas. Ļoti žēl :(