Pumčik, atbildot uz Tavu jautājumu. Man liekas, ka diviem pieaugušiem cilvēkiem pietiek ar MAX 2 gadiem, lai saprastu vai iet pa vienu ceļu, vai atsevišķi.. es nerunāju par jauniešiem kuri padsmit gados saiet kopā.
Un tad man liekas, ka paiet tie 2 gadi un ir jābūt kaut kādam solim uz priekšu, citam tā var būt kopīga dzīvošana pie kāda no diviem, vai kopīga mājvietas iegāde, vai kāzas, vai bērns. Katram savs. Tad noteikti paiet vēl kāds laiciņš un nākamais notikums notiek abu dzīvē, un tā kaut kā palēnām piepildās abu kopdzīve. Man liekas, ka es nevarētu nodzīvot 7 gadus kopā, neejot uz priekšu. Man liktos, ka es ierūsēju..
Visvairāk es uzjautrinos par tiem pāriem, kuri iegādājušies mazo sunīti savā attiecību sākumā. Visi pieaugušie cilvēki, stabili un materiāli nodrošināti un vēl nez kas.. dzīvo kopā jau n-tos gadus, bet par bērniem pat vēl nav domājuši. Tas tikai psiholoģiski, viņi par to nedomā, jo ir taču sunītis, par kuru rūpēties, ucināt, spēlēties un sajusties kā vecākiem.. Man kaut kā tas iet caur kauliem, un ja vēl es dzirdu, ka viņi sauc to suni par bērniņu, tad vispār zosene sametās (t) :-O :-D :-D
____