Vienmēr viens mīlēs vairāk? diskusija?

Sākšu pirmā.
Ar draugu iepazinos pirms 1,5 gadiem, sākumā viņš mani aplidoja, es daudz nesasprindzinājos, taču sākām mainīties lomām, tagad esmu tā kura ir greizsirdīgā, kura izsaka mīļos vārdus vairāk, apčubina vairāk. Esmu tā nedrošā, kura baidītos otru pazaudēt, viņš iespējams, ka par to pat nedomā un jūtos droši un pārliecināti. Nezinu vai tas ir labi, jo man reizēm pa niekiem nāk histērija, redzu visu saasinātās krāsās, nezinu kā atgūt to drošību, ka viņš ir manī vairāk kā es viņā. :-)

Tā noteikti ir.
Un es uzskatu,ka tādēļ attiecībām vajag meklēt vīrieti,kas mīl vairāk nekā sieviete. To man vecmamma jau no senām dienām mācījusi un tam piekrītu arī es.
Un mīlestība neizpaužas tajā,ka,ja mīl stiprāk, tad vairāk dusmojas un greizo sirdi taisa..

Hmm man kad bija maza meitene vecvecmamma teica ka labāk lai mani vīrietis mīl mazliet vairāk nekā es mīlu viņu. :-|

Kaele mums laikam viena vecmamma bijusi :D

Ja godīgi nezinu, kurš varētu būt tas, kas mīlē vairāk no mums. Abi viens otru ļoti mīlam, to izrādam ar darbiem, vārdiem un attieksmi. Viens otru lutinam. Sākumā biju es tā, kas aplidoja, bet vēlāk jau viņš atvērās un abi bijām vienādi. Viņam bija problēmas ar atvēršanos un atslābināšanos. Bet tagad jau sen viss ir kārtībā un pat negribas lauzīt galvu par to, kurš varētu mīlēt vairāk?!!!! :-)

Nu bet kā jums ir tagad?
Vai ir tā, ka tas vīrietis jūs mīl vairāk nekā jūs viņu?
Draudzenēm arī parasti tā ka ir tāda kura satraucas par savu puisi un tādas, kas nemaz nesatraucas.

Kaut kā pagaidām nejūtu to. Mēs jau arī ilgi neesam kopā, tikai ap pusgadu. Man attiecībās ir vajadzīga sava privātā telpa, līdz ar to es tādu dodu arī viņam. Nezvanu un nerakstu īsziņas dienā četras reizes un neceļu traci, ja kādreiz neatbild vai pirmais neuzraksta. Arī viņš nav no tiem, kas nepārtraukti raksta. Mums kopā ir labi, man vēderā ir tie taureņi ikreiz, kad satiekamies, kad dzirdu viņa balsi, gan varētu klausīties stundām, acīs vispār varu noslīkt. Jūtu uzmanību un mīlestību arī no viņa puses, ne tikai vārdos, bet arī darbos, rūpēs.

Nez, kā tur tālāk būs, varbūt pašlaik vēl tādas rozā brilles uz acīm, nestrīdamies. Pašreizējā attiecību stadijā, kad kopā vēl nedzīvojam, vispār neredzu iemeslu, par ko varētu tā strīdēties. :-P

es vienmēr esmu bijusi mazliet tāda auksta, īpaši pretējai pusei nespēju pieķerties tā, lai būtu līdz ausīm samīlējusies. tāpēc man vienmēr ir sanācis tā, ka no otras puses jūtu vairāk jūtas, nekā no sevis. nu tas it kā ir labi, bet tagadējais draugs gan man atklāti ir pateicis, ka dažkārt nevar izturēt, ka esmu tāda ieturētāka emociju ziņā :-D un tagad pa jokam vienmēr sakam, ka viņam karsta sirds, turpretī man auksta.. joks jau paliek joks, bet nu daļa taisnības tajā ir :-/

un, manuprāt, laika gaitā šīs lomas noteikti var mainīties

murrr,man ir ļooooti līdzīga situācija Tavai :-) Manējais ļoti emocionāls, karstasinīgs un visādā citādā ziņā izrāda emocijas, jūtas,ko nevarētu teikt par sevi,lai gan auksta arī neesmu,bet viņam gribas vēl un vēl :-D Bet pamazām jau labojos un spēju vieglāk,labāk atklāt savas patiesās jūtas (s) Citreiz dzīvē tas ir grūtāk (kas mani tūliņ sagaida), ka esam aci pret aci un es saprotu,ko viņš gaida :-) Neesmu cilvēks,kas tik bārsta ārā visas savas jūtas..bet jā,šobrīd viņš šādā ziņā par mani ir pārāks (l)

Es varu pateikt no savas pieredzes..
Dazreiz esmu ta kas ir greizsirdiga un lolo,pec tam lomas mainas :))vins vienmer ir Tas kas lolo mani,vins mil mani vairak,neka es vinu,bet vienalga es vinu milu un vins ir mans mans pats miljakais lachuks :)

gan jau, ka ta ir.
es nezinu, pat nemaz negribu domat kura loma esmu es...kaut gan varetu but tas, kas mil mazak.

gan jau, ka ta ir.
es nezinu, pat nemaz negribu domat kura loma esmu es...kaut gan varetu but tas, kas mil mazak.

Oi tas man atgaadinaaja.. Ka kaadreiz mana otra pusiite centaas iestaastiit man ka vinnss mani miil vairaak nekaa es vinnu.. drausmiigi par tiem vaardiem apvainojos toreiz.. bet laika gaitaa esmu sapratusi ka vienkaarssi mees viens otru miilam katrs savaa zinnaa... un vispaar tam nav noziime kurss miil vairaak.. ka tik miil pietiekami lai nesaapinaatu. (l)

ja otrs cilvēks Tevi nemīl tā, kā Tu to vēlētos, tas nenozīmē, ka viņš to nedara ar visu savu būtību.
padomājiet par šo. mēs visi taču neesam ekvivalenti.

Piekriitu Blumarine :)
Mees katrs miilam un savas juutas izraadam citaadaak, bet tas nenoraada uz miilestiibas speeciiguma pakaapi ;)
Es, piemeeram, esmu taa, kas vairaak savas juutas izpauz, esmu greizsirdiigaaka utt., jo vienkaarshi no dabas jau taada juutiiga :D Bet draugs ir nosleegtaaks, bet man nav nekaadu shaubu, ka miilam viens otru vienliidz speeciigi. Protams bija jaapaiet laikam, lai es to saprastu.

Kā jūs izmērāt, cik mīlat jūs un cik mīl otrs?

Otra galvā un sirdī jau neielīdīsi.

Man šķiet, ka nav svarīgi kurš mīl vairāk vai mazāk, ja vien abi viens otru mīl.

Agrāk biju dzirdējusi to - labāk, lai vīrietis mīl vairāk.
Hmm. Tagad saku, ka nē. Vislabāk, ja abi mīl vienādi. Es mīlu savu draugu, taču krietni mazāk nekā viņš mani. Tas mūsu attiecībās ir sagādājis daudz problēmu.
Bet nez kāda lielā greizsirdība nav ne vienam, ne otram. Esam pārliecināti un greizsirdība mums ir tikai nelielās devās.

Sāls jau tajā, ka nevis vienms mīl vairāk vai mazāk, bet katrs mīl citādāk. Tāpēc jau arī dažreiz liekas, ka viens par daudz čubinās, mīļojās utt., bet citam mīlestība izpaužas kā vienkārši būt kopā, sēdēt klusumā un nav vajadzīgs visu laiku bučoties un teikt, cik ļoti es Tevi mīlu vairākas reizes dienā.

Pilnīgi noteikti laika gaitā mainās gan uz vienu pusi, gan uz otru.

Mēs esam kopā 6 gadus. Attiecību sākumā es biju tā, kas vairāk uzpasē, vaktē, ir greizsirdīga, privātīpašnieciska utt. Bet viņš bija tāds no sērijas "brīvais ērglis" :-D

Tagad viss ir mainījies. Viņš grib, lai es viņu vairāk mīļoju, biežāk saku, ka mīlu, pats ir kļuvis greizsirdīgs, uzrauga mani. Bet es esmu kļuvusi tāda - brīvāka, vairs tik ļoti neiespringstu 8-)