Eh, ja vien tajā laikā man būtu bijis tik daudz pārliecinātības par sevi kā tagad! Lai gan ar to pirmo puisi bija arī attiecības ~2 gadus, tad es nespēju izteikt vārdiem, cik ļoti to visu nožēloju! To, ka par draugu izvēlējos viņu, ka atļāvos pierunāties pārgulēt jau pēc labi, ja mēneša (kaut zināju t.i. lasīju, ka nevajag pakļauties spiedienam, jo tajā laikā tāds i-nets un skuķu žurnāli par visām tādām tēmām utt. tikai attīstījās, nav kā mūsdienās), gan kur un kā tas notika... Ja vien laiku varētu pagriezt atpakaļ, ja vien es būtu bijusi pašapzinīgāka, drošāka, ja vien, ja vien...
Tāpēc Taylor, vēršos pie Tevis – es Tev apzvēru un esmu gatava likt roku kaut ugunī – ja puisim Tu esi svarīga (nevis tikai izprieca, ko ievilkt gultā un pazust), ja viņš vēlas būt ar Tevi kopā, mīl utt. un nav galvā slims – VIŅŠ GAIDĪS, kad būsi tam gatava! Un turklāt nepiedāvās nevainīgai meitenei anālo sexu jau pirmajā mēnesī (citi pāri par to runā pēc pāris gadu kopā būšanas) un negramstīsies tur, kur Tev nepatīk, bet prasīs, KĀ TEV LABĀK PATĪK, KO TU VĒLIES – viņam būs svarīgi, kā Tu jūties un vai Tev ir labi. Tici man! Neaizmirsti savas vēlmes – tas ir Tavs ķermenis, tā esi Tu, esi pārliecināta par sevi, Tev ir visas tiesības izvēlēties, kad un kā tas notiks un ar ko! Ja pateiksi, ka vēl nevēlies + anālo negribi un puisis notīsies, tad varēsi būt laimīga, ka neatdevi savu nevainību kretīnam, kam tas neko nenozīmē, un būtībā neko citu kā sexu viņš no Tevis nebija vēlējies.
Un neuzķeries uz aplidošanas āķiem – visur ved, visu izmaksā. Tas vēl neko nenozīmē! Skaties pēc viņa darbiem, ne runām.
P.S. To pirmo daļu, ko rakstīju, es nevienam neesmu teikusi, pat ne labākajai draudzenei. Lai tas paliek mūžīgi pie manis, jo man kauns, par to, kur un kā tas notika un kauns, ka savā veidā ‘nodevu’ jeb necienīju sevi tajā laikā... Žēl, ka daudz kas, tajā skaitā prātiņš nāk tikai ar gadiem un pieredzi, tādēļ dažreiz ir vērts ieklausīties arī citu padomos.