Tām kas reiz šķiŗušās ..

nu man bijuši 2 nopietni puiši (nopietni man ir tad ja tas ir ilgs laiks) ar pirmo izšķīrāmies, jo sapratām abi, ka nekas nemainās, daudz čakarējāmies, nevarēju saņemties, bet nu kad biju visu izsmēlusi, tad arī aizgāju vienā dienā un pateicu, ka viss cauri. Kas par vainu tā īsti bija to vēl joprojām nezinu, bet tagad dažreiz kontaktējamies. Tiku pāri, jo kā jau teicu, tur nebija, ko glābt. Tagad zinu, ka viņš cieš dēļ vienas meitenes un protams man ir greizsirdība mazliet. Bet ja tas cilvēks tiešām kaut ko nozīmēja, tad jau jūtas vienmēr kaut kādas paliek.
Uzsākusi satikties un veidot atiecības esmu ar daudziem, un šķīrusies esmu daudz un katra reize savādāka.
Man palīdz tikt pāri, ja esmu ar to cilvēku izrunājusies un mēs esam sapratuši kopā kāpēc viss izjucis. Tad mani netirda neatbildēti jautājumi un sirds pārmetumi.

mjā...
man bija "jautri" jo mani "pameta" atpakaļceļā no brauciena ar kuģi..neminēšu no kuras vietas bet nu fakts....

bijā kopā vairāk par gadu

tiku pāri..a vnk aizmirsās..pat negribas vairs par to domāt un atcerēties 8-) :-|

man ir bijušas divas pilnīgi atsķirīgas pieredzes.
pirmo reizi šausmīgi pārdzīoju, bet jaunaais puisi uzradās jau pēc divām nedēļām. un tad pēc vairāk kā diviem gadiem šķiros arī no šī puiša,praktiski nepārdzīvoju. atklāju sev ko nozīmē dzīvot,un jūtos sasodīti laimīga, bet viena biju vairāk kā pusgadu,nu man ir manas trešās nopietnās attiecības,pusgads jau,jūtos neizsakāma laimīga.
Zini kā es zināju,ka visu mūžu nenožēlošu,jo ticu tam,ka viss kas notiek,notiek uz labu,man tā vienmēr bijis,ka lai gan sākumā šķiet sūdu bedre, beigās saprotu,cik man tāda pieredze bijusi noderīga :) Un galu galā,ja šķīros tātad biju nelaimīga, un vēlme sevi darī laimīgu nevar slikti beigties :-)

Ak vai . Es ar savu pusi laikam nekad līdz galam nevarēšu izrunāties .

Es pat nevaru iedomāties kā viņš bez manis varētu izturēt , tā vien liekas ka prātiņā sajuktu .
Es nezinu vai tā vispār viņam skaitās mīlestība vai apmātība ar mani .

Mums attiecības nu es teikšu čābīgas ir . Bet viņš no manis šķirties ne par ko negrib un pat par ko tādu domāt ne tik .

Zinu ka šķiroties no pirmās lielās mīlestības ,ļoti sāpīgi sanāk.
Pēc tam jau Tev pieredze nāk un tad to tā tik smagi neuztver.

"Tā tad sākšu ka man ir lamīgas attiecības kopā ar draugu nu jau gandrīz. kā divi gadi . Un man par to prieks.

Ejam gan kopā izklaidēties ,gan atseviši .Un tas man ļoti patīk ka ir tāda savstārpēja uzticēšanās vienam ar otru. "

Lodžī, šo ierakstu Tu veici pirmdien :-P

nu apmātību jau var atšķirt :P

ZhaaveetaaPluumiite*
Kā to var atšķirt? :-/

kad šķīros sirds vadīta (jo nebija vairs jūtu), nemaz nesāpēja, bet, kad prāta vadīta (jo tā vienkārši bija pareizi), tad sāpēja :(

Mans draugs vēlas no manis šķirties (s) 3 nedēļu laikā,kopš viņš lēmums esmu nometusi 8kg,pilnīgs nespēks,jo es viņu tik ļoti mīlu (l)
Iemesls-dzīves apnikums un viņām nav jūtu pret mani un viņš ir sapratis,ka nekad arī nebija..dzīvojām kopā 1,5gadus..man tagad ir vēl ir atlikusi nedēļa lai izvāktos,viņš vnk mani met laukā un nevēlas runāt un neko labot attiecībās.Kaut gan atzīst,ka esmu ļoti laba,vislabākā sieviete,kas viņam bijusi,bet kaut kas viņu attur no tālākam attiecībām,vēlas izklaidēties,kaut gan viņam jau ir 34..man 25.
Kā lai tiek tam pāri es nezinu..skolā nespēju pamācīties,katru vakaru raudu,bet viņam pofig..ai,tā dzīvē ir brīžiem tik pretīga! (s)

Nu es to saistu ar atkarību, ja jau saki, ka nespēs dzīvot

Ciirulis
O ,bože :-/

Biju kopā 1,5 gadu - bet pēdējā pusgada laikā čalim visu laiku bija labošanās laiks, jo man bija grūti ar viņu kopā, visos pasākumos pārdzērās un tas viss beidzās ar lielu strīdu.
Tad es vienu brīdi sapratu, ka man atkal parādījušās pret savu vienu citu draugu, kurš man jau bija paticis, bet bija neaizsniedzams - to pateicu savam čalim, bet toreiz neizšķīrāmies, jo man bija viņš žēl, bet žēlums ir pats stulbākais kā dēļ kopā palikt.
Tā mēnesi viens otru mocījām, un tad nonācām pie kopīga lēmuma, ka jāšķiras.
Tad domājām, ka paliksim draugi, bet pēcšķīršanās mans ex kļuva slimīgi greizsirdīgs, bet tas mani tā nokaitināja, ka tagad pat nesveicinamies un man ir pilnīgi vienalga, kas ar viņu notiek un vai viņam ir kāda dāma.
Pati pēc mēneša sagāju kopā ar savu neaizsniedzamo ar kuru nu jau 4 gadi pagajuši kopā. (l)

Es pat nezinu .
Spēs vai nespēs .

Nu pašai liekas ,ka nespēs viņš bez manis, bet kas to lai zin .
Varbūt pats būs laimīgāks pēc tam ar kādu citu kopā .

Bet man tā jocīgi paliek pasakot (ar kādu citu kopā) (t)

Laikam man te viss garākās attiecības ...

varbūt tev tā gribētos:ka nespēs??

Bijām kopā 5 gadus un izšķīrāmies. Punktu pieliku es...dažādu iemeslu dēļ!Bija smagi (arī man),bet sapratu,ka vairs neko nesaglābsim un kas nemainās,tas nemainās.Nav vērts ilgāk mocīties...Puisis ,protams,ar to nesamierinājās..un tagad pat manis dēļ ir pametis LV :-/ Lai gan tiešām bijām kā radīti viens otram,nekad nedomājām,ka līdz kaut kam tādam nonāksim..tik līdzīgu un foršu cilvēku nebiju satikusi!Katrā ziņā - kad viņam būs jauna meitene (ceru,ka tiks pāri šai šķiršanai), noteikti paveiksies, ja vien neturpinās savu darbaholismu...

Nē nedomāju viss.Man drīzāk būtu žēl viņa.

Bet no vienas puses bail jau laikam , ka viņš būs laimīgs bez manis un es būšu viena pati vecmeitās.

Zinu skaidri ka viņš nekad mani nevarētu pamest(nu varbūt variants tāds , ja es pa kreisi nošļūktu),tad tikai iespējams,ka pamestu.

Man ir tā ,ka mīlestība pret viņu zudusi . Es nezinu kā tas tā noticis ,bet tā ir .

Visi apkārtējie ar saka ,ka mēs kā viens otram radīti . :-/

Apkārtējie redz to, ko jūs parādat. Ne jau viņi ar jums dzīvo kopā, bet ja tu zini, ka jūtas ir pagaisušas, tad izskatās, ka tev pašai atkarība :D
bet nu man bija tāpat, ka negribējās pamest, jo domāju, ko es darīšu, man būs vientuļi utt. pieradums tas bija. Bet es saņēmos un izdarīju un pametu, viņš to nespēja, biju stiprāka tomēr par viņu. Un aiz žēluma nepamest tas ir tikai tavs ego un savtība, ka sbija manā gad;ijumā.