piedodiet,ka apkrauju tagad ar savām problēmām un sūdzos par nedienām,bet man tiešām ir tā, ka es nezinu,ko darīt un iesākt.
Jau otro gadu pēc kārtas,skolas semestrim beidzoties,tuvojoties brīvlaikam,mani pārņem atkal tā sajūta,ka es neko vairs nespēju,nevaru,vārdu sakot,padodos. Un tagad ir tā,ka ir visādi parādi iekrājušies,jāiet rakstīt darbi un tā,bet es nespēju saņemties,taka paralizēta uz vietas esmu un nevaru no dzīvokļa iziet un kaut ko labot.
Gandrīz visi klasē ir priecīgi,ka tūlīt beigsies skola,sāksies brīvlaiks un varēs atpūsties,bet es, jūku prātā un nezinu,ko iesākt.
Skolai sākoties un arī katru gadu Jaunajā gadā es apņemos pievērsties rūpīgāk darbiem un lietām,bet nespēju,nespēju ne koncentrēties,ne arī kko labu izdarīt,lai pēc tam nebūtu jāmokās. Viss ir apnicis.
Zinu,ka sūdzēšanās neko neatrisina,bet nu jau ir tā,ka es pieceļos,aizeju uz bāriņu,paņemu un sāku dzert alkoholu. Tāda sajūta,ka vajag iet nervu zāles nopirkt.
Šovakar mēģināšu saņemties,sev ieskaidrot,ka nedrīkst padoties un jāizplāno darāmo lietu saraksts.
Bet kas varētu palīdzēt šādā situācijā? Kā varētu saņemties un dzīvot laimīgi,neraizējoties un nejūkot prātā?
Varbūt sākt ar sportu nodarboties,kkā saplānot visu laiku,ar kko sākt nodarboties?
Ceru uz atbalstu!
329
