pašai vēl esot nepilngadīgai ar bija šāda situācija.
Man gan bija adminastratīvā sēde (?) nekas traks nebija, bet kauns gan, kauns bija tāds,ka pilnīgi asaras tecēja.. Vēl ilgi pēc šī gadijuma nelietoju alkoholu, mammas ar žēl bija, tiešām ļoti žēl.. Man šis sliktais notikums vēl visu dzīvi laikam vilksies, jo mamma vēl pa reizītei dažreiz piemin to, ne speciāli, bet sanāk.. Mammai sastāstija,ka tiem,kuri tik traki piedzerās gados jauni ir lielāka iespēja kļūt par alkoholoķiem, bet nu es tā nedomāju, jo tagad,kad esmu jau izaugusi, esmu sapratusi,ka ļoti reti,kurš alkohols man garšo, tiešām reti kurš. Kad biju jaunāka dzēru tikai deļ tā,lai iedod galvā un ir labi, bet nu tagad,kad no tā vecuma esmu izaugusi dzeru ļoti minimāli un reti ko.
Galvenais neuztraucies, domāju,ka kauns un nēerti tev būs, bet tas noteikti nav pasaules gals. Man gan vēljoprojām kauns tāds,ka to atceroties zemē gribas ielīst, bet nu esmu samierinājusies, un no vienas puses priecājos,ka tā notika,jo tas ļoti mainija manu attieksmi pret tādām nodzeršanām un kā jau zināms tagad jaunatne nav tā labākā un cerams,ka tev tas dos kādu mācību un visu darīsi ar mēru..