Meklējot darbu

Tikai tur kur pashai velk
nemiilamu darbu dariit tas ir mokoshi un traucee normaali dziivot

Nu jā, man jau arī tā liekas. Vnk ir tā, ka jau kādu laiciņu esmu darba meklējumos. BEt neesmu uzaicināta pat ne uz vienu interviju. Bet par pārdevēju negribas strādāt. Esmu strādājusi, pieredze ir, pietiek. Gribu ko īstu, kas kaut nedaudz atbilst manai specialitātei. Gribu skaistā klasiskā apģērbā šiverēties pa biroju

Manas māsas draugs, piemēram, pirms mēneša atrada darbu, aizsūtot CV uz uzņēmumu, kuram nemaz nebija vakanču. Izrādās, ka tomēr vajadzēja darbinieku
tā ka varat mēģināt sūtīt CV uz sev interesējošiem uzņēmumiem.

mūsu uzņēmums arī nekur nav izsludinājis vakanci, bet darbinieku vajag. ja tāds tiešām labs atnāktu, mēs jau ņemtu

es ari gribu pa biroju bet man patiktos par administratori

zin kā..es iepriekš tā darīju - sūtīju vienk visām, kur deru...bet tad, kad man jau atbildēja, sauca uz intervijām un jau piedāvāja strādāt..es tomēr atteicos. Tāpat cik tad ilgi tādā vietā, kur īsti negribas būt, noturēsies. Tagad šad tad pārskatu tikai tādus piedāvājumus, kas mani pašu interesē.

Bet +piparam, es arī zinu vienu firmu, kuras sludinājumus neeekad nekur neesmu redzējusi, bet viņiem ik pa laikam trūkst darbinieki..un apstākļi tur arī ir pat ļoti labi.