Strādāju ārzemēs kopā ar puisi, mums ior viensdarbs,kopā dzīvojam, kopā ar mums vēl daži darba kolēģi latvieši. Sajutos kā no laivas izmesta kad puisis pirms nedēļas paziņoja,ka šķirās no manis, nav jūtu jau kādu laiku, bet bija bail mani sāpināt pametot, bet tai dienai kādreiz bija jāpienāk un tā pienāca.. Sāp ļoti, redzamies katru dienu, viņš neuzbāžas ar pieklājību,bet ir puslīdz kā draugs.. No viņa sapratu,ka nekad vairs nebūsim kopā, jo vakar ( pati laikam izaicināju) acīs dabūju frāzi: ''ES VAIRĀK TEVI NEMĪLU'' un tad sāku domāt, es nevaru sevi iedomāties ar citu, kā man kāds pieskaras vai skūpsta, nevaru.. šķiet,ka viņš bija tas ko vēlējos un neviena cita tāda nav.. Ja kādai tā ir bijis, tad pēc cik ilga laika jūs sākāt atkal satikties ar citiem vīriešiem?
8
