Sveikas . :)
Pagājušonedēļ , mana vīrieša mammas mājās viesojās kāds viņu radinieks. Onkulis gados - apmēram 75 .
Šis onka mani savā ziņā takā iedvesmoja. Es nesapratu un joprojām arī nesaprotu kur viņam tā dullā enerģija , visu laiku runāties , smieties ,dejot . Tāds viens pozitīvisma iemiesojums. Nenoliegšu , skaļš arī. Bet tas tā. Šis onka savas dzīves laikā ir visur kur pabijis , redzējis un dzirdējis , piedzīvojis. Un joprojām, jā, ar lielu smaidu sejā turpina trakot ( tusēties ) , neskatoties uz to kāds ir viņa vecums .
Šādus cilvēkus nopelt nevajag, drīzāk apbrīnot to ,kāda harisma no viņiem nāk, kāds pozitīvisms. Šaubos vai mēs (es) , viņa gados būšu tāda , kā viņš , tagad - jau neesmu. Viņš problēmas neredz, viņš tām dzīvo pāri un ar lielu , plašu smaidu sejā. Laiku neskaita ko nodzīvo. Viņš vienkārši dzīvo! Mēs jau savā starpā smējāmies, tas tur , augšā nebūs priecīgs kad onka tur nonāks ar laiku. Visas debesis satricinās. :D
Mūsdienās cilvēki ļoti daudz velta laiku savu problēmu risināšanai. Varbūt vajadzētu pat tik ļoti tām virsū neskatīties , neiespringt. Nu un ? Jo tie kas vairāk iespringst ,tiem grūtāk iet . Mums dzīve ir dota tikai viena , un tā nav jāvelta problēmu risināšanai , vienkārši ir jādzīvo. Un tikai ar smaidu sejā. Vienalga kurp ej , ko dari - pasmaidi. Uzsmaidi kaut vai garāmgājējam uz ielas,tantiņai autobusā un redzēsi ka tava diena taps gaišāka gan Tev , gan arī tam cilvēkam. Satiec sen neredzētus draugus , pasēdi ar viņiem pie tējas tases kādā kafejnīcā, vai uzaicini ciemos . Novēli jauku dienu saviem mīļajiem . Apskauj un sabučo.
Priecāties var par visu ko, kaut vai par rudens lietu un vētru laukā. Par sniegu ziemā,par ziediem pavasarī un sauli vasarā. Par putniem debesīs, un vispār par to ,ka Tu esi uz šīs zemes un kad Tev ir dota iespēja kaut ko paveikt tavas dzīves laikā.
Neskumsti , priecājies.
Un neraudi / nečīksti ka ārā ir depresīvs laiks , nav sniega (nekur jau tas arī neizpaliks) .
Dzīvo pozitīvi. :)