Kāpēc krokodils pie telefona?

Smieklīgi palasīt :D
man pasai gan nav nekādas labās atmiņas par šādu muļķošanos pa telefonu, jo atceros, ka man dažas stulbas klases biedrenes šitā zvanīja un visādi apsaukāja utt.
Pati tikai vienreiz esmu zvanījusi un beigās dabūjām pat mukt pa visu pilsētu :D Biju iepinusies ne pārāk labā kompānijā. Un man teica - piezvani tur vienai meitenei, jo mūsu balsis viņa atpazīs. Nezinu, nafig paklausīju. Teksts bija kkāds tāds jāsaka:"Kapēc Tu sit X? PAti atrausies. Nāc fiksi uz bērnlaukumu, ja nē, kad satiksim, piesitīsim!" Šausmas atceroties :-O
Beigās, pa gabalu skatījāmies vai viņa atnāks. Un atnāca, bet kopā ar tēti. un viņi mūs pamanīja. MEtāmies bēgt. a tie sekoja :D izskrējāmies pa puspilsētu. Sadalījāmies, lai grūtāk atrast. Es ar vienu meiteni aizskrējām uz kapiem slēpties, jo zinājām, ka tur mūs neviens nemeklēs :D

Bet tad kad mums ievilka parasto telefonu mājās sen sen, tad mums ļoti bieži zvanīja un jautāja - vai slimnīcas virtuve? (laikam iepriekš tiem tas nr bijis) Konkrēti jau besīja. Vairākas reizes ar brāli arī pateicām, ka jā, ir :D Un tad mums prasa - tos kartupeļus tagad vest? Sīpolus vajag? Un mēs - jā, jā, vediet :D

Ar māsīcu zvanījām un bieži vien teicām-MUUU!vai piens ir? :-D

nopirku jaunu numuru, bet uz to ljoti biezhi zvaniija cilveki un prasiija igoru, parasti teicu, ka sajaukushi numurus, bet vienreiz neiztureju un izsplaavu - igora nav un nebuus, sieviete otra galaa shokaa- kaa nebuus? un es vnk pateicu, ka igors ir cietumaa, atceros vinjas- ak, dievs, t'ads labs cilveeks bija... norunaaju apmeeram 20 minuutes ar to sievieti :D nu kmaasa bij paarsmeejusies, bet es iedomaajos, kaadas baumas saaka izplatiities par to cilveeku...

veel ir zvaniits klasesbiedriem un pateikts ka zvana maaciibu paarzine, un vinji ir redzeeti smeekjeejam, lai ierodas shodien pecpusdienaa uz direktora kabinetu, un riit mammu uz skolu, labaakais, ka kl-biedri atnaaca pashi, paarbijushies un aizgaaja pie direktora...

ai, tik daudz visa ir bijis, ka aarpraats (s)

dzīvojot kojās reiz piezvanījām kartupeļu tirgoņiem ar lūgumu pievest 100 kg,tipa pirksim. nuu šie atveda arī.
Dzirdam, lejā zvana pie durvīm, mēs uzreiz - logs vaļā, skatamies. Komene šokā, tie neko nesaprot, beigās izdomāja, ka gan jau kāds pajokojies vai nepareizu adresi nosaucis. Vēlāk dzirdēju, kā šī pukodamās sūdzējās "lielajām" meitenēm :D

QueenB, Tavs stāsts gan kā no kriminālās hronikas gandrīz. :D

Sajūtas jau ar bij tādas :D Stulba jau arī biju ka zvanīju no mob. uz mob. jo pēc tam jau tās meitenes sencis zvaniija atpakaļ. Izslēdzu telefonu kamēr bēguļojām. Aizeju mājās - mamma dusmīga - kapēc tel.izslēgts? Nācās visu izstāstīt, jo mazums tas sencis uz policiju aiziet ar manu nr. A mamma tik pateica - nu gan jau bračka izručīs :D (jo man brālis ments) Es pilnīgi uz pakaļas par tādu mammas komentāru :D

Par to Igoru smējos :D Labs :D

Vienu gadījumu zinu tādu, ka tagad vienkārši jāsmejas tā, ka gar zemi jākrīt, bet tas nav par mani un nedrīkst stāstīt. :-D

Bet pašai bija tā - toreiz jau bija tie datori vecie, un no interneta visādas programmas salādētas, utt. Un bija tādas programmas, kurās var ierakstīt tekstu angliski un viņš izlasa to tekstu, var uzlikt dažādas balsis. Nuu un mēs ierakstam tur kaut kādu murgu jau laikus un zvanam no viena puikas telefona uz cita telefonu, kas nezina to, no kura zvanam

Balss uzlikta - citplanētieša. Un galvenais, tik reāli izklausās! :-D

- Caspar, is it you?

---Klausāmies, ka Kaspars pacēlis, saka - yes. :D

- Caspar, are you a girl?

--- No.

- Yes, you are!

--- Ko???

- Caspar, you are a chicken.

--- Ej dirst!

- Bye, bye. Chicken!

:-D

Tas par to chicken izklausījās smieklīgi, tāda vēsā intonācija tam visam bija.. :-D

Ā, vēl nesen zvanīju draudzenei no nepazīstama numura, jo zināju, ka viņa gaida Skonto zvanu. Zvanu, paceļ - mans mīļākais radio ir radio Skonto. Es saku pārvērstā balsī - jā, mans arī. Kaut ko vēl par to, ka nu jā, tagad sazināsimies ar jums, gaidiet, utt. :-D



Bet mana māsa pa telefonu jaunībā ar savu pirmo vīru iepazinās. Viņš zvanīja uz parasto un sajauca numurus, izrādās, netālu dzīvoja, un tad nu viņš viņai Rudzupuķes dziedāja klausulē, stundām runāja, utt.

Atceros mammai vienreiz zvanīja un prasa-Vai Sveta? viņa atbild-Jā. Un viņu tiešam sauc par Svetu.Kādas 15 min norunā un mamma nevar iebraukt par kādu pirkstu viņai tur prasa.Vai viss esot kārtībā ar pirkstu.Pēc tām 15 min viņa prasīja kādu Svetu meklē,no kurienes.Izrādās sakritība,nejauši sajaukts numurs un piezvanījis citai Svetai :D

Oi, kad maza biju, tad mums topā bija pēc skolas iet uz tuvāko telefonbūdiņu vai pie draudzenes uz mājām un tad zvanīt random numuriem vai 1188. Tolaik rādīja reklāmas par 118, un es pazvanīju un tā arī paprasīju "līdz cikiem strādā tuvākais burkānu veikals?" Tad vēl pazvanījām nezināmam numuram, pacēla sieviete un tēlojām, ka zvana vīra mīļākā, šamējā nabadziņu nolamāja :-D

Mazi būdami, no skype zvanījām gan pašizdomātiem, gan telefon-grāmatā atrastajiem numuriem.
Uzgriezām tuvējās picērijas numuru un jautājām-"Vai Jums nevajag piegādāt cilvēku gaļu vairumā?" Atbildē saņēmām- "Nē paldies, mums jau ir kas piegādā."
No tā brīža tai picērijai netuvojāmies ;D

"Tad vēl pazvanījām nezināmam numuram, pacēla sieviete un tēlojām, ka zvana vīra mīļākā, šamējā nabadziņu nolamāja"

Lapsīgā, kā Tu zini, ka viņa vīru nolamāja? :-D

Ā, vienreiz viens raksta īsziņu kādai saulītei, tādu intīmu, ne tur tika. Joka pēc sākām braukt virsū par kaut ko, ka "manā jaunībā gan tā nebija, nu gan jaunatne radusies, utt., utt. Paraksts - Vilhelmīne no Cēsīm. :-D

Tikumīgā Cēsu Vilhelmīne. :D