Bērnībā to tā neizjutu, bet tagad... tīrās šausmas. Dzīvoju Rīgā, bet visi senči nāk no Latgales, radi īstenībā ir ļoti sirsnīgi cilvēki kā jau latgaļi, izpalīdzīgi utt.
Bet ir viens liels bet... Visas sievietes ir klaču vecenes :-/
Mana mamma to skaitā. Kā piezvana savai mammai (manai vecmammai), tā runā 40 min un izstāsta visu par visiem. Un tālāk tas, protams, nokļūs visu ausīs. Un tā viņas visas savstarpēji darās - visu par saviem bērniem, bērnu otrajām pusītēm, kaimiņiem.
Manī ir iedzītas tāda nepatika un riebums pret to visu. Es uzskatu, ka visiem nav jāzina, kā man iet ar manu vīrieti, cik daudz pelna mans vīrietis, par cik mēs īrējam dzīvokli utt.
Vai jums arī ir līdzīg? Grrr kā man tas riebjas, kā no tā tikt vaļā?
1368
