pārdomas par šķiršanos!

man bija ļoti grūti, kad beidzās pirmās nopietnās attiecības un viņš aizgāja pie citas. Paliku viena, jutos izmantota, jo bija kredīts dzīvoklim paņemts, bija suns. Un es viena.
Visi sapņi izplēnēja un tā sajūta, ka tik ļoti uzticējies, bet tevi pievīla ir ļoti smaga.

Taču viņš pazuda un nedeva nekādu ziņu, tikai pēc gada uzpeldēja un tagad jau vairāki gadi esam katrs savā dzīvē, un viņš meklē kontaktu, interesējas. Teica, ka nožēlo ko ir nodarījis, un ja tad tas likās pareizi, tad tagad mokās vainas apziņā par to ko ir izdarījis un domā kā būtu, ja tā nebūtu bijis.

Viņš varbūt pārdzīvo, varbūt nē, bet es domāju, ka agri vai vēlu viņš domā, kā būtu, ja nebūtu tā noticis.
Bet tev vislabāk ir atrast citu, kaut tikai plāksteri. Man tas palīdzēja, jo palīdzēja aizpildīt laiku un tas, ka neesmu viena, bet tomēr ir kāds, lai arī tikai uz laiku un neko nopietnu negribu.

Man pat liekas, ka vīrieši, ja pārdzīvo par šķiršanos tad tiešām pamatīgi un ilgu laiku. Viņi nav tik izturīgi emocionāli kā sievietes, sievietes var izturēt daudz, bet vīriešiem notiek kaut kāds viens lūzums un viss, tad ir mācība uz visu dzīvi, tāda sajūta reizēm rodas. Bet par to, ka Tevi apsveica, varbūt nemeklē zemtekstus, man tas šķiet normāli, kāpēc neapsveikt, tas ka esat šķīrušies, nenozīmē, ka visi tilti „jāsadedzina”. Bet varbūt kļūdos...

Neskaties atpakaļ! Neļaujies emocijām, dod vēl sev laiku. Kā man viens paziņa teica - pirmie 3 mēneši visgrūtākie.
Es tavā vietā baudītu citu vīriešu uzmanību un censtos iznīdēt visu, kas man saistās ap bijušo ...

man ljoti patika,kaa gurri uzrakstiija :)
domaaju tieshi taapat..
sievieteem no saakuma gruuti,jo vinjas apzinaas,ka buus vienas ut..bet viiriehsi tikai peec apm tiem 2-3 meen saak saprast,kas ir noticis un ka ir palicis viens. sievites paardziivo saakumaa vairaak,bet tiek paari..viirieshi man liekas t tad veelaak,bet taa dziljaak njem.
bet tev tak tikai meenesis pagaajis..pagaidi..tur vajag vismaz pus gadu-gadu..

Es jau nesaku, ka visi tilti jāsadedzina, bet vienkārši teicu, ka vismaz sākumā vispār nevēlos nekādu kontaktu, jo man tas ir sāpīgi, varbūt ar laiku pārietu un tad jau skatītos.
Zinu to, ka viņš jūtas vainīgs. Vēlāk gan jau varētu garāmejot pateikt "Čau!", bet ne tagad.
Ja otrs cilvēks ir nodevis, kaut vai tikai parasts draugs, diez vai kāds gribētu saglabāt draudzību tālāk, bet vismaz iesākumā visu nogriezt kā ar nazi. Pēc tam jau skatītos.

Cenšos aizpildīt laiku ar visu ko un tai skaitā citiem vīriešiem, bet nespēju viņus pat pielaist sev klāt seksuāli. It kā būtu tāda sajūta, ka pati sevi izmantotu tikai tādēļ, lai savu ex aizmirstu. No tā labāk nepaliktu.
Gribu visu uztvert viegli, bet nesanāk.

Vīrieši vispār, ja mīl, tad mīl tā, ka ne no viena nenoslēpsi. Un ja cieš, tad cieš tā, ka citreiz paši iznīcina sevi.
Tā kā secinājums viens - ja vīrietim tas ir pa īstam, tas viņu iekšēji satricina/ietkemē vairāk nekā sievieti.

mums kopā bija 4 gadi.
pirms 2 gadiem viņš mani pirmo reizi uzmeta un mēs pašķirāmies. tad jau domāju, ka viss cauri.
bet tad nepagāja ne 1 mēnesis un šis sāka rakstīt vēstules un teica, ka nožēlojot, nevarot bez manis utt. lietas, ko parasti saka vīrieši.
tanī brīdī to uztvēru kaut kā savādāk, jo gribējās viņu atpakaļ, bet nedomāju, ka viņš tās attiecības uzsāks uz meliem.

apzinos, ka man ir pārāk pareizi uzskati par attiecībām un varbūt tāpēc man ir grūtāk ar citiem vīriešiem, kaut vai tikai labi pavadīt laiku.

Nevis tev ir pārāk pareizi uzskati, bet tev ir savi principi un tas vienmēr ir labi :-)
Neskumsti, izbaudi to, ko tev dod brīvība!

Man liekas, ja jūtas bijušas stipras un no abu puses, tad noteikti pārdzīvo abi, tikai katram tas izpaužas savādāk, biežāk jau ir tā, ka vīrieši uzreiz var sākt laist ar kādu citu, tā viņi mēģina aizmirst notikušo. sievietes vēl ilgi padomās pirms ko tādu darīs.
šobrīd man ir tas periods kad jāmācās pārdzīvot šo nepatīkamo situāciju, grūti vēl ir tas, ka mans nu jau bijušais vēl nav izvācies no dzīvokļa, viņš domā ka visu var mainīt, un man liekas, ka daudzi vīrieši tā domā, ka vis būs ok, tik lai tā draudzene nomierinās, un atkal varēs dzīvot laimīgi...
un viņš turpina sūtīt man sms, a es jau sāku domāt par nr nomainīšanu.
bļāviens cik tā šķiršanās ir sasodīti grūta. bet labums viens_ laikam zaudēšu kādus pāris kg, nav apetītes. :D

ja otrs ir aizgājis pie cita cilvēka, tad viņam noteikti škiršanās nebūs sāpīga, sāpīgi būs pamestajam..
noteikti šķiršanās ierosinātājam būs mazāk sāpīgi, var būt pat atvieglojums , ka no otra tiek vaļā, bet nu situācijas jau ir dažādas

Manā gadījumā, kad beidzās pirmās nopietnās un ilgās attiecības, tas, kurš pārdzīvoja, bija puisis, nevis es. Abi gribējām šķirties, jo likās, ka nav vairs dzirksts, nav vairs lāga jūtu, tikai pieradums.Satikāmies, pastaigājāmies, izrunājāmies un kā draugi šķīrāmies. Pagāja divas nedēļas un viņš nāca atpakaļ, runāja, lūdzās, teica, ka sapratis, ka bez manis nevar. Bet man jau vairs jūtu nebija :-(
Un tad sākās terors no viņa puses..tik tālu, ka tagad ar mani vairāk vispār nerunā, ja satiek ķādā pasākumā.
Autorei iesaku nedzīvot pagātnē. Kas bijis, biji.s Papriecājies par tām foršajām atmiņām, kas bija un soļo tālāk. Būs nākošie un vēl labāki, nav ko sevi iekšēji grauzt.

sanāk, ka mēs viens otru pametām, kurš nu vairāk, kurš mazāk.
vairāk gan pametu viņu es, bet man no tā vieglāk tiešām NAV.
viņam cita it kā nebija, bet viņš sarakstījās ar citu un manī krājoties līdzi vēl citiem iemesliem, šis bija izšķirošais.
viņš pat izrunāties negribēja un es arī neuzspiedu.

apzinos, ka darīju pareizi un tur nav ko pārdzīvot. bet vienmēr tā sirds liek visu pagriezt savādāk.
nav bailes kādu laiku būt vienai, vairāk gan bailes par to, kā gan es varu būt ar citu vīrieti. atkal visu sākt no sākuma, iepazīt utt.. iedomājoties to procesu, grūti paliek.

Varbūt Tava problēma ir tajā, ka pārāk daudz domā...
Dzīvo savu dzīvojamo, šobrīd izbaudot to, kas Tev ir.
Nākotnes plānus kalsi vēlāk!

es arī nesen šķīros. vīrieši pārdzīvo gan, turklāt viņi kaut kā saprot kļūdas tikai, kad viss zaudēts.
man pašai tagad arī ir baigā depresija un nezinu, kā aizmirst to visu. nespēju domāt par citiem vīriešiem - tai pat laikā jūtos neviena negribēta, jo man nav neviena pielūdzēja (visi kontakti pārtraukti bijušā dēļ) un ar jauniem neiepazīstos. gribas baudīt vīriešu uzmanību, bet tās nav (jo nav, kur dabūt) un jūtos veca, veca kā pensionāre. tāda sajūta, ka visiem ir laimīgas attiecības un es vienīgā ciešu no vientulības. un tomēr labāk tā nekā ciest attiecībās!

Mans bijušais nepārdzīvo, bet apziņa, ka es pārdzīvoju uz 100 procentiem, mani grauj. :-( Viņš mani pameta pēc strīda, kuru iniciēju es, jo biju greizsirdīga un sapratu, ka neko viņam nenozīmēju. Viņš bija mans pirmais, un man jau nāk 22 gadi. Negribas vairs uz nevienu tusiņu, nerunājot jau par kādu randiņu. Kaut pagājuši jau 4 mēneši un viņš pats man teica, ka negrib būt ar mani kopā, tāpat visu laiku domāju par viņu. Bijām kopā gadus 2 vismaz, tāpēc ir diezgan interesanti, kā viņam var nebūt ne mazāko skumju. Viņam tik ļoti nepatīk, kad kādreiz pazvanu, un nebūt nav tā, ka es zvanītu, lai runātu par mums abiem. Citi mani seksuāli nepievelk; godīgi sakot par viņiem man ir diezgan vāja interese. Tomēr esmu dzirdējusi atstāstījumus no droša avota, ka viņš mani aprunā jo redziet es viņam zvanot visu laiku, lai gan 2 nedēļas nebiju zvanījusi. Es tomēr kko vēl gaidu un ceru, kaut gan apzinos, ka tas ir bezjēdzīgi. Divi kopīgi draugi teikuši, ka gan viņš vēl mani uzmeklēs, bet es stipri jūtu, ka tā nebūs, jo viņš pat draugos mani vairs nekad neskata- šķiet, manai intuīcijai būs jau atkal taisnība. Bez viņa man nekas vairs nesagādā prieku, jūtos it kā būtu zudusi liela daļa no manis. Kad bijām kopā, bieži man trūka uzmanības, bet reizēm viss bija lieliski. Tad bija labi tādā ziņā, ka man bija cerība (daudz ko viņš man arī solīja kopīgai nākotnei). Secinājums- cilvēks nevar dzīvot bez cerības, bet gan tikai eksistēt.

Protams, ka, ja meitene atsaka puisim, vins pardzivo. Es, piemeram, tados gadijumos ari esmu censties atguut, bet nu, ja skaidrs, ka te nu nekas nesanaks, tad nemu nakamao.
Tadel es to saprotu, un tas ir normali, ka salidzina, izvelas rupigi, apdoma - vienu nemt, otru nemt, varbut treso, nomaina, ja nepatik, nesapas.

Dancer89 man ar ta sakuma bija, domaju, ka uzreiz ar to pirmo un uz muuzu buus, bet nekaa, shii aiziet