Labrīt. :-)
Lieta, tāda, ka varbūt tie ir tikai murgaini sapņi.Bet...
Tā nav pirmā reize, pirms tam, tā ir noticis, kādas 3 reizes laikam, un šorīt.
Es guļu, tad it kā sapņoju, ka atveras istabas durvis, kāds paņem manu segu pārklāj man virsū, vai paceļ un ieguļas blakus vai apsēžas uz dīvāna malas, bet es nevienu nejūtu. Parasti ir tā, ka es pamostos no vissīkākajiem trokšņiem, un ja ir murgaini sapņi, tad arī uzreiz pamostos. Bet tagad, es guļu un nevaru takā pakustēties, es domāju ka vajag pakustināt rokas, kājas vai atvērt acis, ka tas esot tikai murgs, ka vajagot tikai pamosties, bet tas izdodas ļoti grūti, tās protams ir tikai dažas sekundes, bet nepatīkami. :(
Pamostos, sirds dauzās un nobijusies.
Man kaķis arī dažreiz dīvaini izturās. Piem, ieeju vannas istabā, bet viņš sēž uz vannas malas un vnk. skatās sienā. Arī atrodoties istabā, skatās tukšumā.
Zinu, ka skan jocīgi un neticu spokiem un tādām lietām, bet dažreiz paliek baisīgi...
Zinu arī to, ka šis dzīvoklis mums ir palicis no vecmātes un vectēva, kuri vairs nav starp dzīvajiem. :(