Tātad sākšu ar to ka bija viens pasakums .
Šaja pasākuma saku runaties ar sava drauga -brāļa draudzeni.
Runājam par darbu uttt. bet īpasi neko tadu ko bija iedomajies mana drauga -bralis beigas vinam teicu par ko vins dusmojas ka mes runajam. vins pat apmulsa viena bridi kad uzludzu padejot beigas aizgajam tad vins teica ka baidas ka es vina draudzenei izstastisu ko tadu ka vins iet tur un tur un tiekas ar to un to-es vinam teicu ka neko tadu nestastisu vnk runajam par kaut ko citu.
cik saprotu ka vins man neuzticas.mums jau no pasa sakuma nav kontakts.
vienreiz ari bija pasakums tad vins diezgan bija iedzeris un ta peksni ka neviens nebija klat tad vins man teica ka esot forsa meitene un esot vinam savadaks viedoklis neka izturas pret mani un neruna .un samiloja mani bet taja reize vins mani pat nobucoja bet cik sapratu ka vins ko vairak gribeja par vienkarsu bucu.
nez varbut man likas.un nakamaja rita pec nese bijusa tusina savai draudzenei teica ko visu laiku var runat-vina pati saka ar mani runaties nu ko man telot ka vinu es neredzu un talak kontaktu neveidot.meitene jau taja vakara teica forsi butu tuvak iepazities ar mani.
nez ka vispar iztureties , veidot kontaktu ar to meiteni iet kaut kur kopa -vai pavadit dienu nav ne jausmas beigas es busu vainiga ka mes esam runajusas par vienkarsu lietu.
145
