Es vairs neatceros, kad mana meita piecēlās kājās, bet, no kājās stāvēšanas līdz staigāšanai bija krietns laiks, jo staigāt viņa sāka gadā un četros mēnešos. Pie manas mammas uz burvju paklāja (tur es, māsa un brālis iemācījāmies staigāt), pati pat neredzēju. :D Un kad sāka staigāt, tad aizgāja, jo ilgu laiku staigāja turoties pie visām malām!
Par to krišanu, ja bērniņš krīt uz dupša un tā rezultātā pēc tam nekrīt tālāk un neatsit galviņu pret grīdu vai kur citur, nevajag uztraukties, jo bērni māk krist tā, ka nesāp, mēs pieaugušie to neprotam! :)
Parasti vecāki gaida, ka bērns staigās tai gada vecumā, piekrītu, ka nevajag pirkt tos speciālos "staigulīšus", kad bērniņš jutīsies spēcīgs viņš aizies, protams, ja paiet pārāk ilgs laiks, tad ir jāsāk domāt, kas par problēmu, bet mana bērnu daktere man teica, ka līdz 1,5 gadam par to, ka bērns nestaigā, nevajagot iespringt, jo rāpojot mugurkauls nostiprinās. Protams, ir visādi izņēmumi, pazīstamai bērns 8 mēn. vecumā staigāja, ja iet, lai iet, pie zemes atpakaļ tak nespiedīs, bet, raut uz kājām augšā un speciāli mācīt staigāt arī nevajag. Mazie bērni paši ir gudri! :)