Tātad, nezinu pat kā lai iesāk, bet man ir vajadzīgs jūsu viedoklis, padoms! Ir tāda situācija, ka tgd tākā mūsu māte ir ārzemēs, strādā, un mēs ar māsu dzīvojam ar tēvu, esam abas ievērojušas, ka viņš pastiprināti kkur braukā sazvanās, galvenais ,k a acu priekšā, protams, biju ievērojusi to arī iepriekš, bet ne tik bezkaunīgi. Nebūtu tik ljoti traki, ja vēl tas būtu viss. Mēs jau labprātāk dzīvotu atsevišķi, bet tākā man vēl pāris mēn. līdz 18, tad ne. Viņš iedomājas, ka ir kkāds galvenais, ka var darīt visu, un uztaisa tā, ka mēs esam bezspēcīgas un nevaram paust nekādu viedokli vai pateikt ko pretēju viņa teiktajam, krocg ir tā, ka ja patiksi ko pretī viņš nk fiziski ietekmēs, bet galvenais, ka viņam tas šķiet normāli, bērnībā atceros bija līdzīgas situācijas, jo arī tad mūsu māte brauca uz Angliju. Man tas viss šķiet tik ļoti nepareizi, un tā arī ir , bet viņš to nekad nesapratīs. Tāda sajūta, ka viņam visi borē smadzenes, viņa ''māmiņa'' tā vecene. Tas vnk liekas debīli, cik viņa var šķist viņam svarīga, ka pat telefonu vinai pirks, taču tajaa pašā brīdī, mums katru 'santīmu' skaita,piemēram. Un, protams, ka mātei nav vienalga, viņa bija gatava braukt atpakaļ, bet tad viņa to darītu jau 2. reizi, un arī tgd viņu tur knapi paņēma, dēļ tā, ka viņa jau vienreiz viņa dēļ bija lauzusi līgumu(cits stāsts) Es vnk nesaprotu, kāpēc viņa nešķiras, vinja domāja, ka atbraucot viņa dēka beigsies, bet nebeigsies, taču, jo viņam manu māti nevajag. Mēs jūtamies bezspēcīgas, ko mēs varam darīt, mēs nevēlamies, lai māte uztraucas un brauc mājā, jo viņai pašai savai veselībai vajag naudu,un lieki peibist, ka arī viņš pats kaut netik lielā mēra bija vainģs, ka viņa aizbrauca, dēļ sava skopuma. Es viņai 101 reizi esmu teikusi, lai viņa šķiras, kaut mūsu dēļ, bet tas viss arī ar sarunu beidzas, viņa saprot un zin, ka tas ir necilvēcīgi, bet situācija ir tāda, ka finansiāli mums 3jām būtu dzudz grūtāk, jo viņa nepelna tik daudz.
64
