Es tikai nesaprotu, kāpēc tu tā satraucies, ja reiz esi izlēmusi paturēt bērnu utt. Kur tad ir problēma? Protams, ka vecāki par citiem reaģēs savādāk nekā par savu bērnu tieši tādā pašā situācijā!
Un arī es nedomāju, ka būt mātei ir dzīves jēga. Nezinu, kas tad IR dzīves jēga, bet ne jau piedzimstot sievietei uzreiz zīmogs uz pieres : "MāTE!"
Es arī savu bērnu dievinu un darīšu visu viņa dēļ, bet tāpēc jau mana dzīve arī no tā nebeidzas!
Un pa to teikšanu... Jo vairāk tu par to domāsi, jo vairāk sev nevajadzīgas idejas radīsi! Vienkārši pasaki un miers! Ne jau nu viņa sitīs nost vai izmetīs no mājas, paies laiks, nomierināsies un dzīvosiet tālāk!
Tev tādi jautājumi vel tāpēc, ka esi jauna.