kāzas:)

ja sapņotu par kāzām, tad konkrētus radiniekus izdzēstu :)

Apprecējos vasarā. Slinkums stāstīt, bet bija forši. Viesu nebija daudz, ap 25 (mums radu, paldies Dievam, maz), taisījām nevis tradicionālo sēdēšanu ap galdiem un karbonāžu rīšanu, bet viesu mājā tusiņu ar pirti, šašlikiem utt. Visiem ļoti patika :)

es gribētu klusu, romantisku ceremoniju, fotogrāfu... solījumu viens otram gribētu teikt baznīcā... bet pēc tam ar mīļoto prom ceļojumā. prom no visiem, tālu, tālu.

esmu bijusi vairākās kāzās, un atklāti sakot, man nepatīk mūsu kāzu tradīcijas. visas tās mičošanas, līgavas zagšanas, čigāni, kas kas nāk dejot svešās kāzās, "vārti", man tas viss liekas tracinoši. MANĀS KĀZĀS tās izdarības būtu liekas. negribu ne dzirdēt.

domāju līdzīgi kā kaķumētra.

Pa kluso? Nē, es pa skaļo precēšos.
Vecāki man taču nemūžam nepiedotu,ka es tur tikai ar līgavaini un vedējiem.
Nu nē, man gribas karbonādes, līgavas zagšanas, tos čigānus, divdiennieku utt.

Man jau ir sarunāts,ja es precēšos tuvākā gada laikā,tad man būs ziedu meitenes un ziedu puikas-visi mani mazie auklējamie varēs iet uz pabirdināt puķītes. :-P

vai nu divatā vai ritīgu baļūku.
laikam jau būs ritīgs baļļuks ārā, galvenais, lai labs fotogrāfs un muzikants un forši cilvēki :)
ā, un noformējamum milzīga nozīme.

man gan ļoti patīk latviešu tradicionālās kāzas.
sapnis jau būtu aprecēties skaistā vasaras dienā jūras vai kāda ezera krastā ar uzslietu arku ar puķu rotājumiem.... (l)
arī tādas tradīcijas kā mičošana, vārti, tilti man liekas jauka ideja. katras kāzas ir unikālas un ar visādām ''odziņām'' tās var padarīt par netakārtojamām. :-)

Katram jau savas kāzas tāpat liksies visskaistākās.

Oj, es gan gribu pa lielo kāzas. Normālu divdiennieku :DMan ir daudz radu un draugu. Dārgajam tāpat. Labi vismaz, ka liela daļa draugu ir kopīgi. Bet tik un tā sanāktu baigi daudz viesu..

Es gribētu precēties vasarā, ap Jāņiem, kaut kur ārā, skaistā vietā, kas man kaut ko nozīmē..Gribētu galvā vainadziņu un mugurā skaistu, bet ne milzu kūku kleitu :D Gribētu vārtus un visādas kāzu izdarības. Svinētu viesu mājā, būtu muzikanti, čigāni, mičošana un guldināšana. Uz mičošanu mēs varētu vilkt tautastērpus. Nezinu gan vai etnogrāfiskos vai arheolģiskos. Bet pieļauju, ka nevienai te tas īpaši neko neizsaka :D
Viss kā kāzās pienākas. (l)

Noteikti negribētu divdiennieku, radu baru ar karbonādēm un visas tās mičošanas, vārtus utt..

Ar radu kaudzi būs jāsamierinās, jo nežēlīgi apvainotos, bet to man ir daudz.

Es gan nevēlos, lai visi radi atnāktu izēsties un izdzerties par pāris tūkstošiem (pat vienkāršas kāzas ar visiem izdevumiem nav lētas) un tad es varēšu maksāt kredītu nez cik gadus. Tad labāk aizbraucu kādā tālā ceļojumā.

mūsu plāns ir šāds: kāzu dienā tikai ģimenes locekļi, kāzas baznīcā, pēc tam tāds mierīgs baļļuks ar ģimeni (kas kopā tāpat sastāda jau 20 cilvēkus + paši), pēc pāris dienām dosimies ceļojumā. Kad atgriezīsimies, sarīkosim baļļuku visiem draugiem. To, ka esam apprecējušies, viņi uzzinās tikai tad, kad ieradīsies (ja ieradīsies). Tie būs tādi kā dārza svētki bez lieliem tēriņiem, bet ar jautrību visas nakts garumā.

Man ir paveicies, ka ar draugu domas šajā jautājumā sakrīt. Kāzu diena man šķiet tāds ļoti intīms pasākums. Es zinu, ka arī mūsu vecākiem tas daudz nozīmē, tādēļ viennozīmīgi ģimenes locekļus aicināsim, cerams, ka viņiem izdosies paturēt to pie sevis un neizstāstīt visiem pārējiem radiem, kaimiņiem utt. Otrs apskets - negribu, lai mums kāzas izmaksā daudzus tūkstošus un pēc tam pusgadu būtu jāpārtiek no makaroniem. Tāpat arī negribam, lai draugiem sanāk lieli tēriņi. Tādēļ zelta vidussceļš ir sarīkot ar viņiem kopā dārza svētku ar šašlikiem un visādām izdarībām! :)

priori - tavs komentārs saskan ar manām domām. par to naudu es labāk aizbraucu ceļojumā... nevis skatos, kā visi šļupstēdami pārdzērušies un no rīta paģiraini sēž pie mana galda. nē, es tā nevaru un negribu, tas nav priekš manis. tā būs mūsu diena... neatkārtojama, vienreizīga un skaista.

bet nu gaumes ir dažādas, mēs esam dažādas un tas viss ir saprotams! :-)

:D pilnīgi piekrītu! vienīgi es par to ar savējo neesmu runājusi. zinu tik to, ka viņš vēlas, lai ir baznīcā un man būs jāpieņem katoļu ticība (jo viņi ģimenē ir katoļi), kaut esmu luterāne... tas mums lielākais strīdus objekts... (t)

Tā īsumā, viesi aptuveni līdz 15-20cilvēkiem, viesu nams, galds vairāk kā zviedru galds, lai nav tikai sēdēšana pie galda un dzeršana. Un daudz dažādu, interesantu nodarbju, spēļu.

Man vispār gribētos tikai sarakstīties un doties ceļojumā divatā. Patiešām šermuļi skrien pār kauliem iedomājoties tos radu barus, jo man vienkārši nekad nav patikušas lielas svinības. (t) Diemžēl mans vīrietis ir pret manu vēlmi, tāpat kā es esmu pret viņa vēlmi visus saaicināt :D

bet to visu pa skaisto, kā pienākas - gribu skaistu baltu klietu, pušķi, izrotātu baznīcu... bet pēc tam gan taisnā virzienā uz lidostu ceļā uz kādām siltajām zemēm.
(l)

nebūtu glīti, ja kāzu dienā līgava staigātu rinķī nikna, sabozusies, sapūcējusies un acīmredzami neapmierināta... (t) :-D

Aaa.. mana stresainākā šī brīža tēma..
Es maza būdama izdomājos visu ko, un vairākus gadus tās likās super idejas un viss superīgi izdomāts, bet kad notika TAS bildinājums...
Visas manas idejas un vēlmes vējā...
Pa laimi nav noteikts mums vēl konkrēts laiks un vēl varam domāt ko gribam(bet tā sajūta ir ti-i-ik dīvaina)

Man ir baigi daudz radu, kurus es negribētu aicināt, bet tā jau laikam nevar (t)
Vispār jau- kad precēšos, tad domāšu.