Sveikas.
Nesen iegādājos jaunus augstpapēžu zābaciņus tieši šim gadalaikam. Neko pārāk augstu vai uzkrītošu, vienkārši parastus melnus augstpapēžu apavus. Kad esmu ar mīļoto kopā varu pucēties un vilkt ko un kā man patīk(būtībā velku vairāk solīda rakstura drēbes, ieturētas bet tādas kas izceļ ko vajag izcelt, taču bez pārspīlējuma, jo ciest nevaru vulgaritāti). Nu lūk, problēma radās tāda, ka mīļotais ir ĻOTI negatīvi noskaņots, ka neesot viņam blakus ģērbtos tā kā man patīk, un pieminot, ka šodien vēlos vilkt augstpapēžu apavus sākas liels strīds pat līdz nerunāšanai. Pamato viņš to, ka es viņaprāt piesaistīšu pārāk daudz uzmanību un viņš ir greizsirdīgs. Labi, es piekāpos.. nevilku, jo nav tā mana mīļākā padarīšana. Taču..es nespēju sadzīvot ar to, ka nevaru ģērbties sievišķīgi. Es viņam miljons reižu esmu teikusi, ka es vēlos vilkt kas man patīk, tāpēc, lai pati justos apmierināta ar sevi, bet viņš uzskata, ka bez viņa man tas nav nepieciešams. Brīžam sajūtos, kā musulmaņu sieviete, kurai būtu vispār jānēsā parandža. Kā man viņam ieskaidrot, ka man nav nekādi slēptu nolūku?? :D :-(