Izproti un pielieto 12 soļu atveseļošanās programmu
Kad spēles apsēstie spēlmaņi pirmo reizi lasa 12 soļu programmu, viņu reakcija mēdz būt sekojoša: a) ‘’šo uzdevumu nav iespējams izpildīt’’ ; b) ‘’ man nav jēgas to visu darīt’’ ; c) tomēr, visbiežāk cilvēks ir tik ļoti slims, ka nespēj saprast , kas no viņa tiek prasīts, un atstāj visu novārtā.
Lai arī kāda būtu jūsu reakcija, nekrītiet panikā.
No brīža, kad Augstākais spēks mums ir devis 12 soļus, tas mums ir devis arī pietiekami daudz laika, un, kas ir vēl labāk, visiem mums ir dots vienāds laika daudzums- līdz mūža beigām.
Mēs ticam, ka 1. solis- ‘’ Mēs atzinām, ka esam bezspēcīgi pret azartspēlēm un, ka mūsu dzīves bija kļuvušas nevadāmas.’’- ir vitāli svarīgs visu nākamo soļu priekšvēstnesis.
Ja mēs neatzīstam, ka spēle ir mūs pieveikusi, ka nav nekādas iespējas uzvarēt, tad mēs tikai bezjēdzīgi cīnāmies.
1. soļa pieņemšana var atturēt cilvēku no spēles, tomēr, kā tas vairākkārt ir teikts, lai pārtrauktu spēlēt, ar to vēl ir par maz. Tādēļ mūsu priekšgājēji ar gudru ziņu atveseļošanās ceļā ir ievietojuši vēl 11 soļus, kas dos mums iespēju dzīvot normāli un kļūt par pilnvērtīgiem locekļiem sabiedrībā, kurā mēs dzīvojam.
Sapulcēs lielākoties tiks apspriestas Anonīmo Spēlmaņu pamācības, kas ir saistītas ar vienu vai vairākiem soļiem.
Mēģiniet atvērti uztvert visas šīs pārrunas. Sapulcēs jūs atradīsiet ļoti daudz zināšanu un gudrību. Tas viss ir brīvi pieejams visiem. Jūs saņemsiet palīdzību bez maksas un bez jebkādiem nosacījumiem.
Ja jūs kaut ko nesaprotat, jeb nezināt, kā pielietot kādu no soļiem dzīvē, palūdziet lai kāds no Anonīmajiem Spēlmaņiem, kurš šeit ir ilgāku laiku nekā jūs, to izskaidro.
Visi ar prieku jums palīdzēs.
12 soļu programmas lietošana dzīvē var būt ļoti patīkama, un par to jūs tiksiet daudzkārt atalgots.
Jūs varēsiet labāk iepazīt pats sevi.
Jūs spēsiet sadzīvot ar sevi un apkārtējiem cilvēkiem.
Tas dos jums mieru un ļaus vadīt savu dzīvi ar pašcieņu un mīlestību pret savu tuvāko.
Atturieties no pirmās likmes- katru reizi tikai šodien
Pārtraukt spēlēt ir ļoti vienkārši- nelieciet likmi.
Jā. Vienkārši, bet ne jau ar spēli apsēstam spēlmanim.
Kad pie mums atnāk spēlmaņi, kuri cieš no savas atkarības, viņi bieži vien domā, ka nekad vairs dzīvē nespēlēt - tas nav iedomājams.
Līdz šim viņu cerības un sapņi tika balstīti uz ‘’lielo vinnestu’’.
Tagad šīs cerības un sapņi ir izgaisuši.
Anonīmie spēlmaņi mums māca, ka mums jādzīvo sava dzīve ‘’katru reizi pa vienai dienai’’.
Un tas savukārt nozīmē, ka mums ir jāatturas no pirmās likmes ‘’katru reizi tikai šodien’’.
Mums nav veltīgi jāuztraucas par rītdienu, nākamo nedēļu vai gadu.
Mēs varam dzīvot tikai tagadnē.
Šī diena- tas ir viss, kas mums ir.
Mums jāsaprot, ka mēs nevaram neko izdarīt ar vakardienu, ar rītdienu, bet, ja mums viss ir labi šodien, tad rītdien mēs jau būsim nedaudz stiprāki.
Dienas bez spēles rindosies cita aiz citas, un, jo vairāk mēs lietosim 12 soļu programmu savā dzīvē, jo mazāka kļūs tieksme pēc spēles.
Tomēr mums vienmēr ir jābūt modriem un piesardzīgiem no pašmierināšanas un tādām domām kā ‘’ varbūt spēlēt nemaz nebija tik slikti’’, ‘’varbūt es jau esmu izārstējies’’, ‘’ varbūt es nemaz nebiju apsēsts ar spēli, bet man vienkārši neveicās’’, jo tas var novest mūs atpakaļ pie vecajiem ieradumiem.
Šādas un līdzīgas domas ir mūsu slimības simptomi, un var atsviest mūs atpakaļ pie ciešanām no kurām mēs tik ļoti pūlējāmies atbrīvoties.
Šādas domas ir bīstamas ne tikai jaunpienācējam, bet nāvējoši bīstamas katram spēlmanim, neatkarīgi no tā, cik ilgi viņš atturas no spēles.
Atcerieties, ka attālums no mūsu pēdējās likmes var kļūt arvien lielāks, bet attālums līdz nākamajai likmei vienmēr paliek nemainīgs- mēs par vienu likmi atpaliekam no nelaimes.
Ja mēs neuzliksim pirmo likmi, mēs neuzliksim arī otro.
Tādēļ, ja mēs no rīta sakām:’’ Es nespēlēšu šodien’’ un mums ši diena paiet labāk, tad mums ir lielākas izredzes, ka varēsim to pateikt arī rītdien.
965
