Kārtējā čīkstēšanas tēma- sapuriniet mani!

Saņemties un sākt kko darīt. :)

Es šādi varu vienu dienu nomīcīt, ne vairāk.

Man ar dažreiz tā uznāk. Bet parasti mobilizē tieši tas, ka viss jau līst pāri malām - darbā darbu daudz, skolā viens k/d pēc otra..Tad man izdodas laiku saplānot pa minūtēm un nav tāda waste-of-time sajūta. Pēdējā laikā vispār ļoti daudz domāju par to, kā pavadu savu laiku - cenšos brīvdienās negulēt pusdienu, celties vismaz ap 9iem, 10iem. Kad jūtu, ka bezmērķīgi spaidu refresh draugos un facebookā, paņemu labāk skolas materiālus un sāku lasīt tos. Un, kad mācos, cenšos maksimāli visu uzmanību veltīt tam, nevis paralēli domāt par kko citu. Bet man vēl daudz jāmācās. Skaidrs tik ir tas, ka laiks - tā ir taaaada vērtība! Ir ļoti jādomā,kā to pavadīt. Tai pašā laikā - jāļauj sev arī pasēdēt pidžamā netīriem matiem, lasīt cosmo un čekot katalogu.. Mēs visi esam tikai cilvēki :)

Slinkums ir traka padarīšana, es Tevi saprotu. Jo mazāk dari, jo mazāk gribās darīt. Lai kā Tev gribētos te dzirdēt brīnuma receptes, patiesībā ir tikai viens variants - sākt darīt. Grūtākais ir sākt, bet vēlāk pati redzēsi, jo vairāk dara, jo vairāk var padarīt. Un pašai būs prieks par padarītiem darbiņiem ;-)
p.s. zinu, zinu vieglāk pateikt nekā izdarīt. :-D

Pagājušajā nedēļā izdarīju ļoti daudz. Paspēju visu, bet tagad jau 3 dienas ķēpājos ar 2 nelieliem darbiņiem. Kas ar mani notiek?

tu esi piekususi un nogurusi, tu domā, ka vari non-stopā šiverēt?
Atpūties, tāpat neko neizdarīsi, tikai sagruzīsies vēl vairāk un arī neatpūtīsies īsti.

sorry - nesapurināju :)

iesākt darīt. Man arī jāpaveic apjomīgs darbs, bet tā nopietni es pieķēros klāt tikai 2 dienas pirms deadline. Un tagad viss kas uzkārās un dusma pilnīgi, jo gribās strādāt, bet nav ar ko :D
Manā gadījumā palīdzēja konta izraksta aplūkošana :D bet tas nebūs tavā gadījumā. Izej pastaigāties, izvēdini galvu un nāc mājās ar darba sparu :)

Paldies, meitenes!
Kalena- atpūšos jau 3. dienu. Varbūt man vajag mēģināt atpūsties savādāk, nevis mājās mierīgi izgulēties, iedzert tēju un paskatīties kādu filmu kopā ar vecākiem. Bet ko citu? Neesmu tusētāja, ārā arī laiks nav pievilcīgs...
Dorota- motivē arī mani konta izraksts :)
Ja iedomājos, ka varētu nebūt stipendijas vai algas, bišķi tirpas pār kauliem pārskrien. Negribu atgriezties pie naudas ņemšanas no vecākiem, vai, kā negribu... Bet šī doma nepalīdz šobrīd. Neiedvesmo :-/

Ui, man tagad tāda pati problēma. Tūlīt jau visi universitātes darbi būs jānodod, bet es kā nevaru, tā nevaru saņemties un virzīt lietas uz priekšu. Katru brīvo brīdi apņemos izmantot lietderīgi, bet beigās tāpat sēžu facebookā, skatos seriālus vai vnk guļu pus dienu :-/
Gan jau kkā saņemšos un izdarīšu visu pēdējā vakarā, bet dusmas pašai uz sevi, ka šitā palaižos..
Vienīgais padoms, ko varu dot, ir - celties, sākt un darīt, jo tikai tā tās lietas virzīsies uz priekšu. Kā saka, stāvēšana uz vietas nav iespējama, var iet vai nu uz priekšu vai slīdēt atpakaļ, ko nu Tu taču pavisam negribi, vai ne? :-)