man ir tikai ģimene,vairs NEVIENA!

o jaa Lakšmi pareizi uzrakstija, draugos ir domubiedru grupas.
Ir diskusijas.
Ja atrodas cilveki, kam interesee tas pats kas tev, nekautreties ko labu bilst kaut vai galerija, jas kas patik, utml. un varbut sakas dialogs.
Tada veidaa var atrast tiesham labus domubiedrus, nav obligati jameklee draugus, vajag cilvekus ar lidzigaam intereseem... tas vieno.
Man ari ta ir atradies kads loti interesants domubiedrs:)

Esmu sapazinusies ar vienu meiteni arii draugos.lv, lai gan man vispaar liekas tas taa diezgan nereaali saakt taapatvien tur rakstiit, pat nezinu, ko padomaatu - ja man saaktu rakstiit sieviete... :-D
Vina gribeeja staaties tajaa pashaa programmaa, kuraa es maaciijos, jautaaja kaa tur ir, cik liela iespeejas tikt utml., nu taa - pa lietu, un taa kaut kaa aizgaaja.

paldies,varbūt vēl kāds padoms man? (s)

Kā jau iepriekš minēja - nebaidies izteikt kādam komplimentu vai uzsākt sarunu ar nepazīstamu cilvēku! Notik var visdažādākās labās lietas, iegūt jaunus draugus un daudz ko piedzīvot. Manuprāt, tā ir daudzu cilvēku problēma, īpaši jau latviešu. Mēs neprotam atvērti komunicēt ar svešiem cilvēkiem un bieži nopeļam sevi, domājot, ko ta es tur iešu un kaut ko teikšu, vēl pateiks pretī ko sliktu, vai arī tieši otrādi, noskatamies uz kādu citu ar iznīcinošu skatienu un aizejam tālāk. Esi komunikabla, iesaisties dažādos pasākumos, aizej uz kādiem kursiem sevis pašizaugsmei (kaut vai grāmatu klubiņā iesaisties) un gan jau draudzenes uzradīsies :-)
Varu parakstīties šovakar, ja vēlies [email protected] :-)

Sākumam jau jāpriecājas, ka Tev ir ģimene. ;)

Bet, ja runā par draudzenēm, tad man ar manējām arī kontakti zūd..Man jau sāk likties, ka es vnk atgrūžu cilvēkus. Jāmaina sevi..pie tā es tagad arī strādāju.

Dope,
kādā grāmatu klubiņā? :)
Bāc, ieinteresēji. :D

Man šķiet, ka te pat mūsu zemē tādi ir, ne? :-D Ja nav, tad es pat būtu ar mieru pārvarēt savu slinkumu un tādu uzcept :-D
Nu kā, klubiņš kā klubiņš, kā jau filmās rāda - bariņš sieviešu saietas kopā, izvēlas grāmatu, lasa un pēc laika atkal tiekas, lai pārspriestu izlasīto un savā starpā parunātos. Man jau šķiet baigi feini, bet nu ej un sazin :-D

Zaķ, parasti, to ko mēs ļoti vēlamies, tas notiek ar mums tad, kad mēs to vismazāk gaidam! /iz manas dzīves/ :)
Neiesprinksti uz šo visu! Esi komunikabla, draudzīga utt., bet vel labāk, esi tāda kāda esi! :-) ;-)

Varbūt arī ir. :D

Filmās jau labi rāda. Būtu forši..kkas tāds būtu ļoti interesants.

Oga,
pārsvarā tādus esmu redzējusi filmās, kur sižets notiek tajos suburban rajonos, kur māja pie mājas un kaimiņi visu zin :-D Bet savā prātā iztēlojos tādu klubiņu gan pilsētniecēm, gan mierīgajām, kas attālākos pilsētu rajonos. Būtu baigi inčīgi reizi mēnesī aprunāties par kopigu grāmatu un kā tad vispār dzivē iet. Būtu iemesls beidzot tiešām lasīt grāmatas un apvienot to ar papildu izklaidi/notikumu.

Njā...tas būtu riktīgi forši.
Tikai nezinu, vai kādu mūsdienās vēl interesē grāmatu lasīšana.

Jātaisa vietējais Cosmo grāmatu klubiņš. :D

ari gimene ir vertiba.
draugi nak un iet.

aguciitis-raudupiete
Piekrītu :)

ārprāts, ja cilvēki činkst uz valsts svētkiem par vientulību, kas būs Ziemassvētkos?
Nākamreiz garāmejot piedāvā draudzenei/paziņai aiziet uz kino, kafejnīcu vai vnk ciemos uzaicini

Pizdec, priecājies, ka tev ir ģimene! Daudziem pat tās nav.

Uztaisi pie sevis cosmo saietu.

Vēlams to saietu šodien un tagad :D Man dikti garlaicīgi :D

labāk būtu priecājusies, ka tev IR ģimene un NAV draugi, nevis NEBŪTU ģimenes, bet BŪTU draugi! manas dzīves laikā vairākkārt ir pierādījies, ka savienība "ģimene" ir visas pasaules labumu vērta, bet t.s. "draugi" ir tikai nejaušā kārtā sastapti cilvēki, kas nāks un ies, čakarēs, protams, arī palīdzēs un atbalstīs, bet pa lielam ņemot - vienas asinis mūsos nekad neriņķos un iespēja vilties ir diezgan droša!

Paldies par komentāriem. :)

Kaut kā biju piemirsusi par šo diskusiju,bet tas nenozīmē to,ka visa tā draugu būšana būtu mainījusies... :-|

Protams,ka es ļoti novērtēju un esmu pateicīga par to,ka man ir mana ģimene,bet tomēr kaut kas trūkst.. Pietam man nav ne brāļu,ne māsu ar kuriem varētu kārtīgi izrunāties,žēl. :%27-(

Saprotu tevi. Es visas draudzenes arī esmu kaut kā pazaudējusi. Un trakākais ir tas, ka nemaz nejūtos motivēta ko mainīt, man ir labi vienai. Tikai reizēm uznāk tā riebīgā sajūta, ka gribētos sabiedrību, cilvēkus.

Centies atgūt kontaktus ar bijušajām draudzenēm. Iesaisties interešu pulciņos, iepazīsti tur jaunus cilvēkus. Izrādi interesi un runā. Būs ok.

Viss mainās, cilvēki kam īsti nav vietas Tavā dzīvē vienkārši atsvešinās un tā nav Tava vaina. Dažkārt tas notiek, lai vietā nāktu labāki un uzticamāki draugi (pēc pieredzes)