Zelta kāzu jubileja- pagātne?

Agrāk viss bija vienkāršāk! Cilvēki pārāk ļoti ir sarežģījuši dzīvi un tāpēc notiek arī visādas blakusparādības.

Mūsdienās dzīve ir trauksmaināka, vairāk stresu, dažādu kārdinājumu, iespēju. Arī vērtību skala, nenoliedzami, ir mainījusies. Diemžēl..

agrāk cilvēki mācēja "pieslīpēties", nebija tik egocentriski.. iespējams, arī vairāk piedeva, neskrienot meklēt ko jaunu!
to esmu sapratusi pēc vecāku, vecvecāku stāstītā!

Es kaa vienmer esmu skeptiska.
Tagad nav tik apkaunojoshi shkirties.Kur tad taas omes skrietu savaa laikaa? Cik uzticigi tie vechuki bijusi? Cik neguletu nakshu pavadits taam omem raudod,to jau neviens nezina.Piedeva,un dzivo talak.A tagad necietis neviens un neviena.
Vel viens faktors: kur tad pec 60 skriesi? Kaulos vecums, kopa jautrak un leetak.

Daudzi nemāk cienīt un mīlēt viens otru, pie pirmās izdevības skrien pie cita/citas ,un mūsdienās visas krāpšanas u.t.t nenovedīs pie laimīgas kopdzīves vairāku gadu garumā.

Aij, tagad viss ir savādāk.
Var vienkārši izšķirties, seksoties tik, cik tu gribi un ar ko tu gribi, senos laikos tā nebija, sekss bija vērtība tāpat kā laulības, ģimene, tagad nekas nav svēts, visu var vienkārši ņemt un sačakarēt.

Lai arī viens otru nemīlēja, bija kaut kāds pienākums, neiet pa kreisi, bet cienīt viens otru, kaut arī mīl citu.

Domāju, ka daudzi pāri apprecējās ne jau dižās mīlas dēļ...

Bet mēs nezinām, vai tie cilvēki ir bijuši savā dzīvē laimīgi. To, ka nodzīvo 50 gadus laulībā nav rādītājs, ka viņu laulības dzīve noritējusi gandrīz perfekti veiksmīgi, daudzi no tiem cilvēkiem tā ir audzināti, ka šķirties ir kauns u.tml. Mūsdienās gan cilvēki ir kļuvuši brīvāki šajā jomā, tāpēc arī es pārstāvu to viedokli, ka, ja jūti ka nav, tad ir jāšķiras.

man drīzāk ir jautājums -- kas cilvēkiem liek nodzīvot kopā tos 50 gadus? man šķiet, lielākoties šķiršanos pieļauj tas, ka arī pēc tās var normāli dzīvot tālāk. pirms tika atzītas sieviešu tiesības uz darbu, atalgojumu utt., viņas bija atkarīgas no sava vīra. laimīgas nebija, bet nevarēja arī izšķirties, jo tādā gadījumā pazaudētu arī visu nodrošinājumu, tāpēc samierinājās ar daudz ko un mēģināja attiecības saglābt, lai vai kas. par padomju laikiem -- pati neesm upiedzīvojusi, bet no pasniedzējas stāstītā sapratu, ka tolaik izšķirties varēja, bet pie atsevišķa dzīvokļa nebija nemaz tik viegli tikt. tad nu atlika -- sakost zobus un turpināt laulību vai arī izšķirties un turpināt ar to cilvēku dzīvot kopā naidā
tāpēc domāju -- jā, šķiršanos ir vairāk, bet nevar teikt, ka cilvēki vairāk gribētu šķirties. tā tas vienmēr ir bijis, tikai aprēķina dēļ ne vienmēr bijis iespējams. un, kad mums ir tā brīvība būt neatkarīgiem, tad arī varam to izmantot
es gan vienmēr esmu tik priecīga redzēt tos pensionāru pārus, kas vēl savā vecumā staigā, sadevušies rokās. tik skaisti! :) bet ne vienmēr iespējami

piemēram spriežot pēc lasītā šeit , jāsecina, ka tagad liela daļa šķiršanos notiek , jo otra pusīte cato internetā ar citām, lien visādos iepazīšanās saitos utt.. krāpj ..
manuprāt agrāk kad nebija interneta bija mazākas iespējas krāpt, jo tagad var sarakstīties visādos portālos utt..rodas kārdinājums uzrakstīt kādai citai un viss turpinās

Sessila un šķirties tā dēļ, ka kādam no mums ir kaut kāds interneta romāniņš,nu bāc! :-D

Es gan tik viennozīmīgi negribētu teikt, ka agrāk nešķīrās neviens.
Par vecmammu vecuma cilvēkiem daudz neko nevaru pateikt, jo kāda no pusēm jau ir mirusi.
Mammas gadu gājuma cilvēki-zonu retus, retus pārus, kuri ir kopā no pirmās laulības.

Un kā Tu zini, ka tie večukiņi nav satikušies pirms kādiem 10 gadiem, bet ir kopā kopš agras jaunības??

bet tas gan laikam ir tiesa, ka agrāk cilvēki laikam bija pacietīgāki, a tagad kā pie pirmajām grūtībām kaut kas nepatīk, uzreiz laižas :D :D

Becky, nesapratu.. esmu lasijusi te ka cilvēki šķiras un strīdas dēļ tā..varbūt ne tā mani saprati..

Pārāk daudz kārdinājuma no visām malām un cilvēki aug arvien izlutinātāki, tā kā nespēj tikt pāri grūtībām. Viegli padodās, netic ka aiz tā 7 gadu sliekšņa ir tā brīnumzeme jo ir pārāk grūti tikt pāri tam slieksnim, esmu dzirdējusi ka tieši tas ir trešais lielākais pārbaudījums kas to iztur tiek pienācīgi attalgots! (l)

Man liekas, ka mūsdienās arī vēlāk precas, tāpēc mazākas iespējas zelta kāzas sagaidīt.

vienkārši cilvēkiem bija cita vērtību sistēma, citi principi un lielāka ticība it visam, nevis tikai paļaušanās pašam uz saviem spēkiem. Tas arī viss.

1) cilvēkiem vērtību skala mainījusies
2) vairāk iespēju nokrāpt. Agrāk nebija ne interneta, ne arī tādas trakas ballītes. Audzināšana bija cita. Tagad, piemēram, pilns ar kaut kādiem strap-on un pārējiem mēs****. Cilvēkos ir pārāk daudz egoisma, samaitātības pakāpe un tamlīdzīgi.

Ja būtu ko precēt, tad kaut nākamnedēļ ar precētu! :D Bet nav jau neviens uzradies, gana labs, lai dotu to solījumu un dzīvotu visu mūžu kopā. Ja apprec tādu ''nu, ar šito būs ok'', tad jau loģiski, ka nesagaidīs tādu jubileju! (t)

Ļooti daudz kas ir mainījies!

Taču par spīti visam tomēr ticu, ka savā dzīvē pieredzēšu zelta kāzu jubileju, ja ne sev, ceru, ka kādiem citiem. Un to nu mēs varēsim uzzināt pēc daudziem gadiem tikai :-D

man gan nešķiet, ka tas būtu kaut kas neizdarāms un neiespējams. zinu pāri, kuri ir precēti 20 gadus, piemēram, un, domāju, ka būs precēti vēl un vēl. :-)

par to, ka tā tiešām ir mīlestība - var būt. bet, skatoties uz saviem vecvecākiem, es nevaru teikt, ka tā būtu mīlestība tik ļoti klasiskā izpratnē. protams, ir daudz visādu mīlīgo mirkļu un tā, bet, atkal jau - tikai no ārpuses viss izskatās tik skaisti un rožaini.
tā, diemžēl, praktiski ar katru laulību...

es pavisam noteikti vēlētos ilgu laulību, bet noteikti ļoti pārdomātu, kam teikt to "jā" vārdiņu.

Cilveki agrak bija daudz pacietigaki,varbut pat iejutigaki! :-)