Sveikas!
Pēdējā laikā sāku saprast kas vainas manām attiecībām. Tās savā būtībā ir ļoti sirsnīgas, mīļas, atbildīgas. Ar mīļoto par visu runājam un cienām un mīlam viens otru. Esam kopā jau labu laiciņu un apsveram precības. Taču es pēdējā laikā daudz kašķējos. Meklēju kašķi, kur viņa nav. Sapratu, ka veltu par daudz uzmanības savam mīļajam. Daudz par daudz. Skrienu, daru, peros, savukārt, šķiet,ka viņš nepiepūlas. Bet tā jau ir, es jau visu izdaru, kāpēc gan viņam būtu jāpūlas. Es zinu, ka viņš mani mīl. Rūpējas un cenšas arī pavadīt vairāk laiku kopā
Taču es esmu pazaudējusi sevi attiecībās. Es vēlos kaut kā sevi atgūt. Rast vēlmi darīt citas lietas, nedomājot par viņu visu laiku.
Varbūt kāda zinās, kā var piebremzēt ar pārspīlētam rūpēm? (s)
94
