Kā kuru dienu. Ir dienas, kad 90% nostrādāju, ir dienas, kad vienkārši nesteidzīgi kaut ko savā nodabā čubinos - gan darba sakarā, gan privātās lietās.
Kādus 170% vismaz. Man ir jāstrādā 1/2 slodzi, taču darbam veltu praktiski katru dienu+brīvdienas, tāpēc arī tad, ja mīnuso laiku, ko pavadu pļapājot, sarakstoties ar kādu vai atpūšoties, tik un tā sanāk daudz par daudz.
Pirms 2 mēnešiem,kad vēl strādāju, tad strādāju uz 120%. Jonestrādāt nebija iespējams, kafijot arī nē, un darbam bija jābūt gatavam ātri.
Pat kolēģei nebija laika paprasīt lai palīdz kaut ko izdarīt.
Viens vienigs stress.
Es tikai kādus 50%. Ne jau tāpēc, ka man nepatiktu darbs vai kā, vienkārši man ir ļoti daudz visādu papildu lietu, projektu utt., kur arī jāsrādā. Toties šad tad brīvdienās kaut ko padaru priekš oficiālā darba
90% strādāju. Cik nu tur ielienu e pastos, draugos, tur jau nav romanu sacereshana. apskatos vestules,atbildu un viss. netaa nav ko darit isti.Interesantak ir stradat.
tēju izdzeru tikai, kad atnāku uz darbu. pārsvarā visu laiku strādāju, jo man darbs ar bērniem. pusdienas laikā varu nedaudz atvilkt elpu, bet ne vienmēr
Elīna.S. Tāpēc,ka man ir 2 darbiņi. Viens ir tāds,kur varu strādāt,kad gribu,kaut vai naktī, daru to no mājām un tas ir interesants,tāpēc novērtēju uz 20%. :D
Bet otrs... nezinu par kā vērtēt. Man ir daudz brīvā laika, kad bebis čuč. Nezinu kā to skaitīt, jo kad viņš guļ, es jau nestrādāju,tad sēžu cosmo un draugos,bet tā...
cosmonaute, jo nemāku darīt tikai to, kas paredzēts darbā, man patīk strādāt, palīdzēt kādam kolēģim, mācīties no apkārtējiem, visu to var darīt ķeksīša pēc=ātri, var arī veltīt tam vairāk laika...