izraudos šeit.. piedodiet

 
Reitings 58
Reģ: 29.01.2009

nezinu, ar ko sākt... šobrīd pār mani valda histērija un vēlme nošauties...

nevienai no jums šī mana situācija neliksies tik saprotama kā man pašai, bet nu mēģināšu te vienkārši izārdīties, ja nu paliek labāk... :%27-(

attiecības gandrīz pusotru gadu. iepriekš šo cilvēku pazinu jau vairākus gadus. viņš ir no tiem vēsajiem (bet ne maucīgajiem), kas nekad neizrādīs mīļumu publiski, neteiks mīļas lietas, necīnīsies par mani vai mums, ja kaut kas noies greizi... ok, samierinājos ar viņu, ka tāds ir. daudzas jau sen teiktu, nafig tāds ir vajadzīgs. jā, jūtos kā, teiksim tā - lupata.. vienmēr esmu cīnījusies, skrējusi pakaļ, lutinājusi, uķinājusi viņu, darījusi visu to labāko.. Viņš - nekad. Labi, samierinos. Es viņu mīlu nežēlīgi, viņš - es viņam patīkot. Var būt, mīlējis viņš nevienu nekad nav, varbūt viņa ģimenē tā ir pieņemts.

Šīs vasaras sākums bija perfekts (nebijām labu laiku tikušies), sekss vairākas reizes nedēļā, mīļums, jauku sms rakstīšana, utt.)... Kopā nedzīvojam, bet pa vasaru sanāca daaudz un dikti tikties un čučēt kopā. Abiem darbs. Vasaras beigas. Sākam mazliet kasīties dēļ tā, ka mani aizvainoja fakts, ka kolīdz ejam gulēt, viņš aizgriežas un guļ. Es varbūt gribēju, lai viņš mani samīļo, vai pamīlējamies, vai kaut vai parunājam kaut ko... Kolīdz aizrādu šito, viņš sāk dusmoties un ir bijis, ka bļauj, kā es nesaprotu, ka viņš grib gulēt (jo agri cēlies, vai agri jāceļas)... man, kā vājam cilvēkam, asaras uzreiz. Viņu tas kaitina.. bet tāpat - bij dienas, kad viņš ir tāā sailgojies pa darba dienām, ka nedēļas nogalēs nēsā mani uz rokām (to es saprotu tā: uķinās, izrāda mīļumu ne tikai, kad esam divatā, utml.).

Rudens. Viņš sāk strādāt nopietnāk un pa darba dienām ir prom. tiekamies nogalēs. Septembrī vēl viss bija daudz maz skaisti! tikāmies regulāri. Oktobris. Tiekamies retāk (1-2x mēnesī), ir mīļš, bet pa darba dienām mazāk mīļu īsziņu. Tuvība pa to laiku bijusi 1x.

Novembris. Viss ir dirsā. satikāmies 1x, bija ļoti mīļš, jauks pret mani. viss kārtībā. nākošajā naktī saplēsāmies tā, ka likās, ka tūlīt attiecības būs galā. Un viss kašķis tikai dēļ tā, ka atkal es apvainojos un aizrādu, ka šis aiziet gulēt, uzgriež muguru un guļ. A es gribēju viņu, kā nekā, visu iepriekšējo mēnesi tikai vienu reizi "dabūju"..

Atlikušo nedēļu nesazinamies, ja nu vienīgi es viņam aizsūtu sms. Un šajā nogalē mēs netikāmies, jo man bij jāstrādā, bet viņš - devās pie vecākiem un izdarītu viņam svarīgas lietas (Svarīgākas par mani. nu labi, ar to es arī samierinos..) nedeva man ziņu. šodien uzrakstīju skaipā (beidzot bija tā iespēja sazināties virtuāli, pa ilgiem laikiem).. viņš - pretīgā, vienaldzīgā tonī. ar īsām atbildēm, teikumiem... nonācām līdz strīdam.. secinājumi - viņš šķirties no manis negrib (un nē, viņš neteica "Negribu šķirties, jo mīlu tevi."), bet iekļaut mani savā dzīvē arī nevar... jo priekš manis neesot laika. Un tas, ka mēs tiekamies tik reti, sazinamies tik reti, mīļojamies tik reti, viņu pilnībā apmierina un biežāk nemaz neprasās).. viņam nepietiekot laika citām vajadzībām - sportošanai, savam vaļaspriekam (kas ir viņa dzīves jēga)... Jautāju, vai mainījušās jūtas - Nē. Vienīgi, viņam zb tas, ka ar mani jāauklējas kā ar mazu bērnu, vislaik jākasās par to gulēšanu (ka neļauju viņam aizmigt)

nolādēts..... kāpēc tad nevar palikt tāpat, kā bija, teiksim, vasarā vai rudens ssākumā?... un pagaišgad? kad mani un vaļasprieku viņš ļooooti labi apvienoja un nebija problēmu.... :%27-( :%27-( man gribas viņu biežāk, labprāt dzīvotu kopā, bet viņš nepiekrīt... jā, viņš ir teicis, ka neredz mani savā dzīvē (nākotnē)m, bet kas zin, varbūt tas varot mainīties.

Man šobrīd ir tik pretīga sajūta un garīgais stāvoklis... es brūku kopā, es jūdzos nost, es jūtos vientuļa, nesaprasta.... viss tas sliktākais... bet viņš - viņam vienalga.... un es ar to samierinos un kā sunītis skraidu nopakaļ, jo tač reizēm viss ir tik skaisti! ir skaistas atmiņas, sskaisti brīži, atgadījumi, daudz kas vieno un ārprātīgi spēcīgi tur pie viņa.. dēļ viņa es pametu savas nopietnās, vairāk kā 3 gadus ilgās attiecības... esmu ziedojusies līdz pēdējam.... un gala rezultāts vēl nav zināms.....

:%27-(

13.11.2011 19:54 |
 
Reitings 58
Reģ: 29.01.2009
ā, par to mīlestību... Viena šeit jautāja, vai viņš man pirmais.. Var teikt, ka jā! Ne gluži seksā pirmais, bet gandrīz (pirmais seksā nāca pēc viņa), bet iemīlēšanās ziņā - jā.. pirmā love, īpašā...
14.11.2011 03:06 |
 
Reitings 5941
Reģ: 30.10.2009
Paldies consuella un annA! (l) :)
Un man ir liels prieks, kad kādam spēju palīdzēt!
14.11.2011 03:15 |
 
Reitings 16
Reģ: 29.01.2009
mja, stasts ka par manu pagatni...gruti jau tev iet, bet to visu var pardzivot. (l)
Ar draugu draudzejamies jau kops vidusskolas - nu jau vairakus vairakus gadus, un no sakuma ar teica, ka neredz mani ka savu sievu , bernu mati, vispar neredz nakotni ar mani, sakam retak tikties, principa bija tikai seksa randinji, bing bang un pa majam, ta apmeram gadu turpinajas, lidz man vnk apniku, beidzu censties, tiesi iestajos universitate, nacas darbu apvienot ar macibam, nebija laika rakstit garas melanholiskas sms un domat pat ilgosanos, jo ilgojos pec normala miega un mazak daramo darbu. |-)
Un ko Tu doma - saprata, ka nav nemaz tik labi bez manis, sakas - Tu jau man vairs vispar uzmanibu nepievers, pat sms nevari atsutit vai uzzvanit un ta viss nokartojas, tagad dzivojam kopa, kaljam nakotnes planus (l)
Ta ka varbut Jums ar viss nokartosies! Nem meitenu ieteikumus vera - vairak darbu mazak runu - sms, zvanu skype :D Pat ja sedi majas un gaudo spilvena un rokas niez kko vinjam uzrakstit - nedari ta, parvari sevi - izmazga ar rokam drebes, sakarto skapi, kvai vingro pie TV - tas Tevi noversis un vinjam liks aizdomaties kur tad palikusi meitene kas mani tik ljoti mil, vai tad nemil vairs nemaz. ;)
14.11.2011 20:32 |
 
10 gadi
Reitings 3007
Reģ: 29.01.2009
ne Tu, ne puisis neesat gatavi beigt šīs attiecības.
esmu sapratusi to, ka puišiem nepatīk, ja viņiem pievērš pārāk daudz uzmanības- bez maz vai cenšas kontrolēt un likt darīt visu tā, ka pašai gribas. ļauj puisim dzīvot- elpot! tas nav viegli- saku no savas pieredzes, bet tas nav neiespējami. aizpildi savu laiku ar sev interesējošām lietām, ikdienas sīkumiem- tici, ir daudz darāmu lietu, kas ideāli novērš domas.
pēc laika gan pati, gan puisis jutīsies labāk. ļauj jums abiem sailgoties vienam pēc otra.
un par to gulēšanu- dīvaina rīcība! nav brīnums, ka puisis sadusmojas. ļauj tak viņam gulēt.
uzspiežot kādam lietas un izturēšanos kādu pašas to gribam redzēt, mēs otru cilvēku atbaidām un sevi iztukšojam.
uzelpo un skaties uz dzīvi pozitīvāk!
14.11.2011 20:43 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits