izraudos šeit.. piedodiet

 
Reitings 58
Reģ: 29.01.2009

nezinu, ar ko sākt... šobrīd pār mani valda histērija un vēlme nošauties...

nevienai no jums šī mana situācija neliksies tik saprotama kā man pašai, bet nu mēģināšu te vienkārši izārdīties, ja nu paliek labāk... :%27-(

attiecības gandrīz pusotru gadu. iepriekš šo cilvēku pazinu jau vairākus gadus. viņš ir no tiem vēsajiem (bet ne maucīgajiem), kas nekad neizrādīs mīļumu publiski, neteiks mīļas lietas, necīnīsies par mani vai mums, ja kaut kas noies greizi... ok, samierinājos ar viņu, ka tāds ir. daudzas jau sen teiktu, nafig tāds ir vajadzīgs. jā, jūtos kā, teiksim tā - lupata.. vienmēr esmu cīnījusies, skrējusi pakaļ, lutinājusi, uķinājusi viņu, darījusi visu to labāko.. Viņš - nekad. Labi, samierinos. Es viņu mīlu nežēlīgi, viņš - es viņam patīkot. Var būt, mīlējis viņš nevienu nekad nav, varbūt viņa ģimenē tā ir pieņemts.

Šīs vasaras sākums bija perfekts (nebijām labu laiku tikušies), sekss vairākas reizes nedēļā, mīļums, jauku sms rakstīšana, utt.)... Kopā nedzīvojam, bet pa vasaru sanāca daaudz un dikti tikties un čučēt kopā. Abiem darbs. Vasaras beigas. Sākam mazliet kasīties dēļ tā, ka mani aizvainoja fakts, ka kolīdz ejam gulēt, viņš aizgriežas un guļ. Es varbūt gribēju, lai viņš mani samīļo, vai pamīlējamies, vai kaut vai parunājam kaut ko... Kolīdz aizrādu šito, viņš sāk dusmoties un ir bijis, ka bļauj, kā es nesaprotu, ka viņš grib gulēt (jo agri cēlies, vai agri jāceļas)... man, kā vājam cilvēkam, asaras uzreiz. Viņu tas kaitina.. bet tāpat - bij dienas, kad viņš ir tāā sailgojies pa darba dienām, ka nedēļas nogalēs nēsā mani uz rokām (to es saprotu tā: uķinās, izrāda mīļumu ne tikai, kad esam divatā, utml.).

Rudens. Viņš sāk strādāt nopietnāk un pa darba dienām ir prom. tiekamies nogalēs. Septembrī vēl viss bija daudz maz skaisti! tikāmies regulāri. Oktobris. Tiekamies retāk (1-2x mēnesī), ir mīļš, bet pa darba dienām mazāk mīļu īsziņu. Tuvība pa to laiku bijusi 1x.

Novembris. Viss ir dirsā. satikāmies 1x, bija ļoti mīļš, jauks pret mani. viss kārtībā. nākošajā naktī saplēsāmies tā, ka likās, ka tūlīt attiecības būs galā. Un viss kašķis tikai dēļ tā, ka atkal es apvainojos un aizrādu, ka šis aiziet gulēt, uzgriež muguru un guļ. A es gribēju viņu, kā nekā, visu iepriekšējo mēnesi tikai vienu reizi "dabūju"..

Atlikušo nedēļu nesazinamies, ja nu vienīgi es viņam aizsūtu sms. Un šajā nogalē mēs netikāmies, jo man bij jāstrādā, bet viņš - devās pie vecākiem un izdarītu viņam svarīgas lietas (Svarīgākas par mani. nu labi, ar to es arī samierinos..) nedeva man ziņu. šodien uzrakstīju skaipā (beidzot bija tā iespēja sazināties virtuāli, pa ilgiem laikiem).. viņš - pretīgā, vienaldzīgā tonī. ar īsām atbildēm, teikumiem... nonācām līdz strīdam.. secinājumi - viņš šķirties no manis negrib (un nē, viņš neteica "Negribu šķirties, jo mīlu tevi."), bet iekļaut mani savā dzīvē arī nevar... jo priekš manis neesot laika. Un tas, ka mēs tiekamies tik reti, sazinamies tik reti, mīļojamies tik reti, viņu pilnībā apmierina un biežāk nemaz neprasās).. viņam nepietiekot laika citām vajadzībām - sportošanai, savam vaļaspriekam (kas ir viņa dzīves jēga)... Jautāju, vai mainījušās jūtas - Nē. Vienīgi, viņam zb tas, ka ar mani jāauklējas kā ar mazu bērnu, vislaik jākasās par to gulēšanu (ka neļauju viņam aizmigt)

nolādēts..... kāpēc tad nevar palikt tāpat, kā bija, teiksim, vasarā vai rudens ssākumā?... un pagaišgad? kad mani un vaļasprieku viņš ļooooti labi apvienoja un nebija problēmu.... :%27-( :%27-( man gribas viņu biežāk, labprāt dzīvotu kopā, bet viņš nepiekrīt... jā, viņš ir teicis, ka neredz mani savā dzīvē (nākotnē)m, bet kas zin, varbūt tas varot mainīties.

Man šobrīd ir tik pretīga sajūta un garīgais stāvoklis... es brūku kopā, es jūdzos nost, es jūtos vientuļa, nesaprasta.... viss tas sliktākais... bet viņš - viņam vienalga.... un es ar to samierinos un kā sunītis skraidu nopakaļ, jo tač reizēm viss ir tik skaisti! ir skaistas atmiņas, sskaisti brīži, atgadījumi, daudz kas vieno un ārprātīgi spēcīgi tur pie viņa.. dēļ viņa es pametu savas nopietnās, vairāk kā 3 gadus ilgās attiecības... esmu ziedojusies līdz pēdējam.... un gala rezultāts vēl nav zināms.....

:%27-(

13.11.2011 19:54 |
 
Reitings 506
Reģ: 06.05.2009
Pirmkārt- Veča dēļ nav vērts nošauties! ;-)
Man ar savējo arī ir strīdi pirms gulētiešanas, pa dienu esmu nogurusi un nostrādājusies un arī gribu vnk ielīst gultā un "izrubīties", bet viņam vajag pačubināties- esmu sabļāvusi uz viņu tā ka pašai bail paliek, bet nu tāda esmu - miegs man ir ļoti svarīgs, praktiski svēta lieta, ja neesmu izgulējusies- esmu kā pūķis!Tapēc šajā ziņā saprotu Tavu puisi... :-/
Sapratu Tavu sāpi...bet man ir tikai viens ieteikums- pārstāj viņu auklēt and get a life!!!! 8-) Visa dzīve vēl ir priekšā, un ir tik daudz jauku lietu ko darīt bez raudāšanas veča dēļ! |-)
13.11.2011 21:17 |
 
Reitings 9
Reģ: 26.08.2009
piedod,bet Tu izklausies kaitinoša!
13.11.2011 21:25 |
 
Reitings 576
Reģ: 29.01.2009
Tu tik gari uzrakstīji, ka komentārus lasīt uznāca slinkums. :D

Vispār saņemies, sapucējies, pievērsies savām lietām. Nezvani kādu laiku, neraksti. Gan jau Tev pietiek ko darīt. Ja nepietiek atrodi kādu veidu kā sevi pilnveidot. Un Tu redzēsi- PATS SKRIES PAKAĻ!
PARĀDI VIŅAM, KA ARĪ TEV IR VAĻAS PRIEKI UN INTERESES. Un, ka ja viņš pļeckāsies Tev tas vienkārši var apnikt. Un galu galā, ja mīl viņš, kā pats saka, tad sāks par to aizdomāties.

Atceries, ka attiecībās tomēr ir divi un jācenšās abiem.
13.11.2011 21:27 |
 
Reitings 58
Reģ: 29.01.2009
es nezinu, cik nu skaists ir šis rudens.... Šīs nedēļas laikā notikušas vairākas traģēdijas un šausmas... tuva drauga vecāki gāja bojā šausmīgā avārijā, plus vēl mammu kroplis sencis apbižo (lai neteiktu vairāk) fiziski, un es tagad nevaru atrasties viņai blakus, tagad vēl tas, ka man pašai privātajā dzīvē uzdirsts... Un, ja padomā, man nav laika nekam citam (izklaidēm ar draudzenēm, flirtēšanai klubos, sportošanai, sevis "uzlabošanai"), jo katru darba dienu ir darbs no rīta līdz vēlam vakaram.
13.11.2011 21:29 |
 
Reitings 5941
Reģ: 30.10.2009
Tu neesi vienīgā, kas kam tādam pašam gājusi cauri. ;) Bet, tici vai nē, arī Tu vari tikt līdz stāvoklim ''man nav vienalga, bet es neskriešu vairs pakaļ''.

Domā, ka ir iespējams aizmirst? Nē! To es tev varu pat garantēt. Šitādus neaizmirst gan tāpēc, ka lielā love, gan tāpēc, ka, manuprāt, tā ir brutāla morālā izvarošana no vīrieša puses. Vismaz mans bijušais to ļoti labi pieprata. :D Un ko tādu neaizmirst. Tas grauž vēl ilgi!

Bet... lai gan, iespējams, ka iedomājies, ka būsi laimīga ar viņu arī ''nākotnē'', nav pilnīgi nekādas garantijas un pierādījumi! Protams, attiecību sākums bija saulains un foršs, un laimīgs, bet.. tagad taču redzi, kāds patiesībā mēsls viņš ir ikdienā, un tas nav nekāds ''varbūt viņam ir krīze, depresija, viņš tāds ir, atdzīsti taču to, cik daudz tev pāri nodara, nesit fiziski, bet morāli gan tu esi pat ļoti cietusi šajās attiecībās, ne?

Ja domā par ģiemes veidošanu ar viņu, tad jau tu uzskati, ka bērniem būs prieks skatīties uz mammu, kas raud un nespēj pazemojoši IZLŪGTIES mīlestību un mīļumu no tēta? Zini, cik tad tur bērni sabojāti būs tādās attiecībās augot? Viņi to uzskatīs par normu.

Gan pats sapratīs, kādas stulbības darījis. Un tad jau noteikti, ka sāksies ''es tev tik daudz pāri nodarīju, lūdzu piedod'', bet.. zini.. viņš diez vai mainīsies. Nu vismaz tuvākie 5 gadi, drošvien, ka nemainīsies. Sāc dzīvot sev. Ja nevari - dzīvo kādam citam mērķim, ne viņam.

(Vismaz kādu laiku..) viņa apskāvieni vienmēr šķitīs tie saudzīgākie, mīļāki un rūpju pilnākie, sekss ar viņu šķitīs labākais, kas vien bijis, kopīgi pavadīts laiks- apsāubāmi, viņa draugi un paziņas-tie foršākie utt Bet, meitene mīļā, atradīsies citi cilvēki. Un sākumā varbūt pretosies, negribēsi nemaz tuvumā citus redzēt, bet gan jau, ka pēc kāda laika ļausies ne tikai mokpilniem vakariem, stresa pilnām dienām un bēdu pārņemtiem rītiem (vai tad tu tā nejūties?), bet arī savai DZĪVEI, kas varētu būt daudz krāšņāka un laimīgāka, nekā tev varbūt tagad šķiet!

Zinu, ka negribi visam pielikt punktu, ka nevari neuzrakstīt, ka nevari nepiedāvāt satikties, bet saņem sevi rokās un met to visu prom! Tev nav kauns turpināt visu laiku rakstīt, kad viņš nemaz necenšas, turpināt solīt mīlestību un ģimeni, kad viņam tas ir kaut kas tāds, ko vismazāk vēlas? Turpināt solīties viņam, kad viņš iespējams jau domā par kādu citu?

Pasaudzē sevi šoreiz. Nebūs tur laimīga nākotne. Un izcietīsi arī tās sāpes, lai gan šķiet, ka nē, bet pēc tam varēsi vismaz kaut nedaudz mierīgi uzelpot.

Vispār, man jau ilgs laiks pagājis,kopš šķīros ar savu bijušo (līdzīgs tavējam) un vēl aizvien šad tad aizdomājos par viņu. Tāpēc neceri, ka tas ir nedēļas vai mēneša jautājums, bet cīnies par sevi!! Cīnies par SEVIs atgūšanu!
13.11.2011 21:31 |
 
Reitings 58
Reģ: 29.01.2009
cosmonaute, diemžēl neizlasīji pareizi - nemīl viņš mani :-/

un vispār - paldies par labiem vārdiem, tām, kam tie ir labi!
13.11.2011 21:32 |
 
Reitings 5941
Reģ: 30.10.2009
Ah, nu redz, tavā ģimenē jau ir tas pats, ko tu grasies izveidot ar šo puisi. Ejot laikam, tēvam ir tik ļoti tas viss apnicis (tāpat kā tavam puisim), ka ir tik tālu jau aizgājis... Un tava mamma, kā tu pati, tik turpina pazemoties un lūgties mīlestību. Tev tas ir iedzīts kā ''normāls attiecību modelis'', jo visu laiku to vien redzi un dzirdi, tāpēc esi gatava saviem bērniem sagādāt tādas pašas mocības, kā tev, vispār bez sirdsapziņas pārmetumiem, un turpināt iesākto ar šo puisi.
13.11.2011 21:36 |
 
Reitings 10475
Reģ: 01.08.2010
Es saprotu, ka tev ir depresīvs noskaņojums un totāls laika trūkums, bet ar brīvo laiku arī man ir švaki, taču, piemēram, tagad es nodarbojos ar savu hobiju, taisu rotas, tu, acīmredzot, sēdi un kaisi pelnus sev uz galvas.
Otrais, ja jau secini, ka nemīl, laid vaļā, ar varu mīļš nekļūsi, sabojās tikai sev dzīvi un viņam, a jūtas pāriet.
13.11.2011 21:38 |
 
Reitings 7781
Reģ: 12.11.2010
nu beidz ta darit!!!!!!!!! visa dzive tak nerinko ap virieti.
sis visas problemas ir tapec, ka tu vini mili vairak neka sevi, tu dod daudz, bet preti nesanem tik cik gribetu.
varbut , lai cik gruti tas butu, padoma vai ir verts tik loti rauties pie vina, ja vins pat evi neredz sava nakotne, vinam ir erti pamileties reizi pa reizei.


p.s par to muguras pagriesanu-neuzspied savu. man virs ta ari dara, es ari ta reizem daru, vnk ne visi cilveki ir tik loti romantiski.
13.11.2011 22:17 |
 
Reitings 168
Reģ: 01.10.2011
Cik Tev ir gadu?
13.11.2011 22:32 |
 
Reitings 168
Reģ: 01.10.2011
cloo, tik brīnišķīgi uzrastīji! Arī man palīdzēji manas problēmas sakarā. BUČA Tev!
13.11.2011 22:33 |
 
Reitings 16208
Reģ: 01.02.2010
Man loti zel,ka ta beidzas! :-( Pasai ta ir gajis ...lielaka kluda ko sievietes pielauj-atdod sevi visu virietim !Loti piekeras-loti specigi izrada to milestibu.Man liekas,ka vienmer mazliet jaatstaj kaut kas "seklai".Zinu,ka tas ir gruti,ja lielas jutas!Viriesi diemzel ir no citas miklas-viniem apnik ta salipsana!
Tapec sievietei ir jamak but tadai ,ka tas virietis nezinas vienemr iznakumu-ar to domaju ,mazliet noslepumainai...! :-)
Mes visas macamies no kludam! :-)
13.11.2011 22:43 |
 
Reitings 101
Reģ: 13.11.2011
Viņam tad varbūt arī ģimenes modelis ir parādīts tāds ka viņš tik iet un ja skrien pakaļ tad skrien, ja nē tad iet viens, vai arī vienkārši viņš domā ka pasaule ap viņu griežas un tu palīdzi viņam tā domāt, man arī ir nācies tā mocīties, man;ejais apsolās būt mājās pusnaktī bet nav, gaidu zvanu, nezvana, vienkārši satraucoties zvanu viņš pasaka ka būs pēc stundas, atkal nav :D pagaidu gaidu un nav ne viņš ne ziņas zvanu, atbilde jā tūlīt jau braucu un tad pēc stundas pārrodās un pārmet man ko es kontrolēju viņu, paskaidroju ka viņš ir muļķis, nesaprata, pazudu pati vienreiz, nedevu ziņu, izslēdzu telefonu, uztraucās meklēja pārrados vēlu vakarā un protams dusmojās es paskaidroju ko es viņam tiko liku saprast un viņš tiešām saprata kad pats redzēja uz savas ādas, tikai atšķirība ka viņš mani mīl.
13.11.2011 22:47 |
 
Reitings 58
Reģ: 29.01.2009
:-| ...
14.11.2011 01:18 |
 
Reitings 58
Reģ: 29.01.2009
es nezinu, kādu man tagad sevi tēlot - apbižoto, aizvainoto, lai viņam liktos, ka ir tomēr kaut kur vainīgs un bijis pārāk ass, vai arī PIlNĪGI tēlot vēso, itkā nekas tāds nav noticis? (tas ir tad, kad tiksimies (nedēļas nogalē plānojās))
14.11.2011 02:18 |
 
Reitings 58
Reģ: 29.01.2009
un vēl - celt augšā šo visu tēmu, kad būsim dzīvajā aci pret aci, vai arī aizvērties, norīt to visu un "dzīvot tālāk", gaidot, ka ja nu kas mainās, ja es nerunāšu vairs par to un nezāģēšu viņu.. ?..
14.11.2011 02:19 |
 
10 gadi
Reitings 4365
Reģ: 03.08.2009
cloo ļoti labi pateica visu!
14.11.2011 02:23 |
 
Reitings 58
Reģ: 29.01.2009
laist vaļā?..
14.11.2011 02:30 |
 
10 gadi
Reitings 212
Reģ: 24.07.2011
.JPG, man pat bail atzīties, cik ļoti mana situācija ar Tavu ir līdzīga..gandrīz viss, ko aprakstīji. velkas jau gandrīz pusgadu.
un iespēju, kā izraut viņu no sevis ārā.. nu neredzu.
esam mēs tādas "mazliet" pasistas.
varbūt vari iedot savu e-pastiņu?
14.11.2011 02:44 |
 
Reitings 58
Reģ: 29.01.2009
:(
[email protected] (mani tā nesauc īstenībā, tas ir fake)
14.11.2011 02:53 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits