Studijas un darbs

Es strādāju pilnu slodzi un mācos neklātienē. Viegli nav, jo viss tas prasa daudz spēka un reizēm jūtos iztukšota, ar asarām acīs turpinu sisties uz priekšu, bet nu bez darba nevaru, bez mācībām negribu. Tāpēc jācīnās! :-)

Nu nezinu gan. Diez vai pavilksi. Bet viss jau arī no lekcijām atkarīgs. Bet es zinu, ka pirmajā kursā strādājot noteikti būtu pakāsusi budžetu. bet tas man bija galvenais, ko arī veiksmīgi esmu noturējusi līdz 4.kursam :)

Atkarīgs arī no tā cik tuvu vai tālu dzīvo savam darbam un skolai. Es, piemēram, nevarētu teikt, ka manas studijas ir ekstra grūtas, tāpat arī darbs kaulus nelauž, bet nu tā braukāšana... :-/Dzīvoju 40 km no Rīgas, bet darbs un skola ir tieši Rīgā. Sanāk prom no mājām pavadīt ap 12 h katru dienu un no tā ļoti nogurst, bet nu prieks, ka darbs vispār ir :)

Sveika. Studijas beidzu vairaak kaa 3 gadus atpakalj.
Atbildot uz tavu jautaajumu - var.... un kaa veel var. Ja ir veeleshanaas, gribeeshana un apnjeemiiba.
Es studeeju budzheta grupaa, straadaaju pilnu slodzi plus toreiz veel trenneejos. Man gan nebija citas izveeles, nebija neviens, kursh finansiaali atbalstiitu.Reizeem cilveeki meedz teikt - jo vairaak jaaizdara, jo vairaak izdariisi...(kaut kaa taa) Taa, ka galvu augshaa, meegjini :) Lai izdodas!

Domāju, ka tas nav neiespējami :)
Es gan tajā laikā mācījos vidusskolā, bet man bija šāds grafiks:
Darbadienās skola no 8.00 līdz 15.00 (nemācījos Rīgā)
Tajās pašās darba dienās braukāju uz Rīgu uz braukšanas nodarbībām, vai aizvietoju kādu darbā... Reti bija, kad pēc skolas biju mājās uzreiz...
5dienās pēc skolas, braucu uz Rīgu uz kursiem...
6dienas strādāju veikalā 12h dienā, un 7dienās man atļāva 8h sundas strādāt... Un es visu paspēju :)Tā kā, ja grib, tad var :-P

Ā- un strādāju es arī Rīgā, līdz ar to man dienā ceļā pagāja nepilnas divas stundas, jo tajā laikā Rīgā vel nedzīvoju ;)

Nu, nevar to tā viennozīmīgi pateikt, tas ir pilnīgi un noteikti atkarīgs no veicamā darba un Tevis pašas.

Es pēdējo pusotru gadu norāvos līdz asarām. Jā, man darbs kaulus nelauza, bet tā attieksme (t) Pluss itkā bija tas, ka strādāju tur, kur mācījos, bet ja man tajā iestādījumā bija jāpavada 12h, tad viss sāka riebties. Kopumā darba dienās pavadīju ārpus mājām 14h un katru otro sestdienu pa 8, bet visu septembri nostrādāju visas sestdienas.
No darba aizgāju oktobra beigās. Dzīvoju no uzkrājumiem un ceru uz bezdarbnieka pabalstu, man 4. kurss, jānokārto visi parādi un plānā līdz februāra beigām pabeigt bak.darbu, tad atsākšu darba meklējumus.

studēju un strādāju uz pilnu slodzi b.d.
Domāju, ka 0.5 slodzi b.d. pavilksi. Slodzi gan neiesaku ņemt, es iedzīvojos veģetatīvajā distonijā no tās nenormālās skriešanas darbs/skola un visiem pārējiem darbiņiem. un atzīmes skolā, proams, strauji samazinājās, kad sāku strādāt uz pilnu slodzi.

Visus četrus studiju gadus paralēli strādāju apmēram 120-130 h mēnesī. Ļoti reti sanāca pilna brīvdiena, jo darbadienās bija studijas un uzreiz pēc tam pa taisno uz darbu. Brīvdienās gandrīz vienmēr jāstrādā. Citreiz, kad atceros un pārdomāju to laiku, nekādi nesaprotu, kā to izturēju, jo studēju programmā, kur bija daudz jādara, jālasa, jāiedziļinās, lekcijas kavēt nedrīkstēja. Privātās dzīves praktiski nebija (visu šo 4 gadu laikā biju bez attiecībām, jo tas tiešām bija pēdējais, par ko biju spējīga domāt!). 3. kursā slimoju KATRU mēnesi - pārsvarā saaukstēšanās un problēmas ar vēderu (novājināta imunitāte). Biju ļoti nomocījusies, pārgurusi un nelaimīga, bet tajā pašā laikā varēju sevi uzturēt un, kas pats galvenais, pamatīgi audzināju raksturu. Uzskatu, ka viss notikušais ir tikai nācis man par labu, bet otrreiz dzīvē es to nekad vairs nedarītu!

Šobrīd studijas esmu pabeigusi, bet smieklīgi ir tas, ka strādāt vienkārši pilnas slodzes darbu man jau šķiet par maz :D Esmu pieradusi visu laiku kaut ko darīt, tāpēc šobrīd man ir divi darbi, taču teikšu, ka tas ir daudz vieglāk kā studijas+darbs, jo par studijām jādomā arī tad, kad atnāc mājās, ir jāmācās, jāraksta darbi, jākārto sesijas utt.

Tā kā iespējams tiešām ir viss, svarīgākais ir saprast, ko Tu vēlies un vai Tev tas patiešām ir nepieciešams! Dzīvojam taču vienreiz, ir jāmīl un jāciena sevi!

Es studēju un strādāju uz pusslodzi. Savienot varu, un arī brīvais laiks vēl paliek, ko paslinkot. :-D Man patīk tas, ko daru, tādēļ ne par ko nesūdzos. :-)
Ja ir apņēmība, tad es domāju, ka savienot var, bet tas jāskatās katram pašam. Var taču pamēģināt, un, ja nesanāk, iet prom. :-)

Padalieties, ko tieši strādājat. :-)

OO, nicco, es arī mācos pedagogos, pirmajā kursā, budžetā pilna laika klātienē un savienoju to ar darbu, jāstrādā 15 dienas mēnesī 10 stundas! Visu pagūstu un spēju izdarīt :-)

Es mācos ģimnāzijas 12. klasē. Pa darbadienām-skola, pa brīvdienām- darbs veikalā (12h uz kājām). Papildus trenējos 2x nedēļā volejbolu un 2x skrienu (gatavojos maratonam). Fiziski turos, bet morāli bieži uznāk besis, jo pati īrēju dzīvokli, esmu viena, tāpēc trūkst atbalsta. Ļoti gribu tālāk mācīties Stradiņos medicīnas fakultātē, bet man būs jāturpina strādāt, tāpēc šaubos, vai to pavilkšu. Varbūt labāk iet uz Medicīnas koledžu, kurā var uzreiz strādāt slimnīcā. Vai kādai ir bijusi pieredze, varbūt ir kas zināms, kā ir apvienot Stradiņus ar darbu jau no pirmā kursa?

Šķiet, ka kaut kad, kaut kur jau šeit biju rakstījusi par savu studiju un darba apvienošanu. Jau no 1.kursa (bakalauru) es sāku strādāt pilnas slodzes darbu. Kamēr pieradu pie visas sistēmas, tikmēr bija pagrūti. Jo ir vai nu darbs vai mācības. Nekam citam laiks neatlika. Kā arī ļoti, ļoti bieži mācīties nācās pa naktīm, jo pa dienām vienkārši nebija laiks. Tā es nostrādāju 3 gadus. Ceturtajā gadā man papildus mācībām un jau esošajam darbam nāca klāt vēl viens darbs (skaitījās gan kā prakses darbs). Ja iepriekš man nebija nekam citam kā mācības un darbs laiks, tad strādājot divos darbos vēl jo vairāk man nebija laiks. Bet, protams, kaut kādā veidā visu apvienoju, ļoti veiksmīgi pabeidzu bakalaurus un iestājos maģistros (kur arī tagad mācos). Iepriekšējās mācības man ļoti viegli padevās, nebija ļoti jāiespringst, bet tagad, mācoties maģistros, absolūti citā jomā, protams, jāpieliek daudz lielākas pūles, lai visu ļoti labi nokārtotu. Ja visu semestri biju vēl aiz vien strādājusi savos divos darbos, tad no viena es aizgāju pavisam prom. Rezultātā tagad mācos pilna laika studijās un strādāju vienu pilnas slodzes daru (tur, kur agrāk gāju praksē). Pagaidām visu it kā lieliski apvienoju. Ceru, ka tā arī turpmāk būs!
Respektīvi, pilnīgi viss ir apvienojams. Un ļoti iesaku to arī darīt - paralēli mācībām strādāt kādu darbiņu (vislabāk savā mācību jomā). Var arī kaut ko brīvprātīgi pastrādāt (tur vispār tu pats vari "diriģēt" savu darba laiku - šādā veidā es arī ienācu savā mācību un esošā darba nozarē). Jo beidzot savas studijas ar "pliku" diplomu diemžēl tu nebūsi nevienam vajadzīgs! Redzu kā tagad mani kursabiedri (jā, arī tie, kas mācās mazliet augstākā kursā maģistros) cīnās, lai atrastu kādu darbu savā jomā. Diemžēl bez rezultātiem - jo neviens darba devējs negrib ņemt darbā, bez jebkādas pieredzes, neskatoties uz to, ka tev diplomā grozās vieni vienīgi 9 un 10! Sevišķi, ja mācību joma nav ekonomists, grāmatvedis vai vēl kāda bieži sastopama un populāra joma!

strādāju pilnu slodzi (birojā, projekti) un studēju pilna laika klātienē RTU. BET, man tiešām patīk darbs, kas ir manā sfērā, un skola paliek otrajā plānā - jāpabeidz vien ir. esmu budžetā. pluss - sestdienas, svētdienas ir brīvas (neskaitot skolas darbus). savulaik strādāju veikalā/restorānā maiņu darbu - tagad no sirds izbaudu biroja darbu darba dienās līdz pieciem vakarā :) tā sajūta, ka Tu zini, ka 5dienas vakarā droši varēsi atpūsties ar draugiem, jo 6dien 7.00 nav jābūt darbām ir lieliska. tāpat, vieglāk jau tagad plānot vasaru, jo zinu, ka vīkendi būs brīvi :)
Ir grūti, bet tas viennozīmīgi ir to vērts, jo kur gan garantija, ka pēc gada pabeigšu skolu un kāds man tikpat foršu darbu piedāvās? nav garantijas :)

jā :)
studēju pirmajā kursā,strādāju kopš pirmās studiju dienas.
mans režīms ir mācīties no 1d-3dienai,tad arī nedaudz pagulēt,sesijai tuvojoties nācās izlaist arī miegu :D u ntad 4dien pēc lekcijas skrienu uz darbu un 5dien,6dien,7dien esmu darbā, sajūta,ka tur dzīvoju (protams,paņemu arī kadu dien brīvu svetdienu vai vajadzīgu dienu) :D stradaaju vidēji +- 150h,tad nu reķiniet cik stundas diena strādāju. citrreiz 12,citrreiz 14h.
Ir grūti,bet patīkami ..