bezjūtīgā

Nekāda bezūtīga radība,tas ir normāli ja nekā īpaša nejūti pret kuru katru. Īpašas jūtas jau nāks kopā ar tev domātu puisi :-) Vismaz spriežu pēc sevis, jo arī pret citām simpātijām man nebija nekā, pat interese pazuda pēc nedēļas

*bezjūtīga

Man tagad pašai ir attiecības!Sākumā viss bija forši,mīļi,jauki!No puiša puses vēl joprojām tas viss ir,bet es jūtu-es sāku no tā visa nogurt,jūtas sāk pazust...galvenais,ka puisis to tik labi jūt,es pat brīnos,bet es tik saku,ka viss ok,ka viņa sajūtas melo (s) Diezgan draņķīgi!!!

Nu ne tas vai tev kāds no viņiem būs domāts noteiks to vai tu sāksi just, bet gan tavas dzīves pieredzes. Meitenes kuras ilgi redzējušas sāpi pasaulē iemīlas daudz ātrāk nekā tās kuras ir lutinātas gan no tēva gan no vīriešu puses. Gadiem ejot to dzīves nobrāzumu kļūst vairāk, un tad geibas lai blakus ir kāds kas samīļo, tad arī parādās jūtas.
P.S. Parasti vislielākās kļūdas meitenes pieļauj dēļ tā ka ir izlutinātas dzīvē un palaiž gar degunu vislabāko puisi pasaulē un tad atnāk kāds jautrs zemisks radīums kam viss pie kājas un tad tiek saprats ka nu ir dimbā, gribās lai lutina bet nekā, tik uzliek mīksto un tad sākas šķiršanās pēc šķiršanās un ilgas par to palaisto mīļo puisi! Tā kā gūsti labāk vēl kādu kritienu dzīvē un ja redzi ka puisis tevi mīl, proti novērtēt, un ar laiku viņa mīlestība pret tevīm liks tev saprast ka sirds dziļumos tu jūti spēcīgu mīlestību pret viņu!

Neteiktu vis,ka esmu izlutināta, esmu vecākais bērns ģimenē,kas visu cenšas sasniegt pats saviem spēkiem, nekad man nekas nav bijis nolikts uz paplātes. Un arī no vīriešu , puišu puses neesmu lutināta, protams patīkami saņemt dāvanas, bet tas ir ļoti reti. Man arī gribas kādu ko samīļot, pārāk ilgi esmu viena, labi ka ir vēl draudzene ar ko parunāt, savādāk nezinu, ko es darītu.