Es kādreiz gāju, protams, ievēroju citas sievietes, jo to mēs katru dienu darām - novērtējam cita citu - kā izskatās, cik skaisti mati, augums (tā taču ir vai ne), bet ne jau tāpēc, ka mums ir kādas novirzes vai esam baigās maitas. Tā ir gluži normāla interese.
Kad es apmeklēju sporta klubu, to apmeklēja gan tievās, gan apaļās, gan jaunas, gan sievietes cienījamā vecumā un neviens nevienu neapsmēja.
Sākumā gāju uz aerobiku, tur trenerīte tieši iedrošināja vecākās un dūšīgākās, līdz beigās visi iedrošināja tieši tās. Kad ar katru reizi viņām kas sanāca labāk - visi viņas atbalstīja, un līdz ar to viņas palika pārliecinātākas un laimīgākas, ka ir atnākušas. Jo tiek apbrīnota drosme iet un vingrot, nevis skatīties TV un ēst šokolādes.
Droši dodies vingrot un galvenais nekautrējies prasīt palīdzību. Visi vienmēr ir priecīgi, ka parādās cilvēkam domubiedri, tāpēc arī tie, kas tur uzturas bieži, labprāt nevis smejas par otru, bet palīdz ātrāk adoptēties.