ja ilgi domātas vajag izdarīt?

es pateicu puisim, ko par vinju domaaju peec 2 gadu ''domaashanas''. biju paarsteigta par vinja reakciju. tieshaam negaidiiju, domaaju, ka tikai pasmiesies.. (l)
bet parasti, ja kko gribu ilgu laiku vai nu veelme pazuud vai arii censhos to piepildiit :-)

Ja ilgi par kaut ko domāju un saprotu, ka tas tiešām ir nepieciešams, tad daru, bet gadās arī tā, ka ar laiku vēlme pazūd vai kļūst neaktuāla. :-)

to, ko esmu izdarījusi, ilgi domājot (vairākus mēnešus vai pat gadus), to es nekad neesmu nožēlojusi, jo tā ir bijusi noturīga vēlme. Bet tās lietas, kuras esmu emociju iespaidā darījusi (kaut kādas pēkšņas vēlmes) - tur gan esmu pēc tam dauzījusi galvu pret sienu :D

Man gadās tāpat kā šeit jau minēja: citreiz izdaru to,ko ilgi domāju(jo ilgi domājot tikai apstiprinās,ka tā vajag darīt,man to vajag utt),bet ir reizes,kad pēc ilgas domāšanas tomēr saprotu,ka nav vajadzības darīt,ka man labāk būs,ja nedarīšu(vai arī vēlme kļūst neaktuāla).
Katrā gadījumā-ilga domāšana man tikai palīdzējusi kaut vai tā,ka pasargājusi mani no steigā pieņemtiem,stulbiem lēmumiem un rīcībām,ko vēlāk nāktos nožēlot.Pārdomātās un izdarītās lietas nožēlot nav nācies.