friends with benefits

Laikam man tāds bija!Ok, neesmu 100% pārliecināta,jo bija arī visādas romanķikas un šķiršanās emocijas arī no viņa puses, bet tāpat man liekas, ka viņš mani tā uztvēra!es gan, stulbene būdama, iemīlējos līdz nemaņai!bet man atliek tikai galvu lazuīt, jo nekas netika izrunāts!Bet man ir vieglāk tā domāt, ka mums bija tādas attiecības :-/

Nav bijušas tāda veida attiecības, jo nevienās no attiecībām tas nebija atrunāts. No kā secinu, ka tādas attiecības, iespējams, bija "pa kluso". Kāds no pāra domāja, ka attiecības ir tieši tādas (tikai drāžamdarudziņu stilā), kāds domāja, ka attiecības ir nozīmīgākas. :)

man sirds sažņaudzas jau tad, kad ieraugu to nosaukumu "friends with benefits" :D filmu skatīties arī bija grūti, bet tur vismaz bija laimīgas beigas!
mana pieredze - kā jau vairumam. Samīlējos un aplauzos! gaidu, kad pāries jūtas... (e)

Ir labi,esmu apmierināta.Mums gan sanāca,ka pati ieminējos un viņš tam piekrita.Pats labākais ir tieši tas,ka viņš man ir gan labs drugs,gan labs mīļākais.Un pilnīgi pietiek.Attieksme pilna cieņas,sapratnes un kaisles.
Tikai jautājums - Cik bieži?Vai katru nedēļu nebūs pa biežu?It kā vajadzētu savas leitas padarīt,bet gribās... :D Kurš piedāvā?Kurš atbild? :D

Esmu piekopis. Viss bija superīgi līdz brīdim, kad meitene iemīlējās citā un kontakts, protams, pārtrūka. Vairs nespētu, jo mocības pēc tam bija pārāk lielas. Konkrētā meitene man bija arī ļoti labs draugs un sarunu biedrs, kopā arī gājām uz treniņiem, tāpēc bija sāpīgi visu sagremot. Tā gan ir manis paša problēma, nevajadzēja tā pieķerties. :)

Ir bijušas, ar diviem dažādiem. Vienā ieķēros, tāpēc izbeidzu visu, ar otru abi vienkārši atradām otrās puses.

Bija tādas attiecības. Satiku savu friends with benefits, kad šķīros ar savu tā brīža pusi, šķiršanās gāja kā pa celmiem un ilgi, jo bijušais negribēja padoties, bija dusmošanās, asaras. Ar to otro satikos festivālā, viņš bija draudzenes radinieks, tā kā bija vasara, tad arī turpinājām kopā doties uz visādiem koncertiem un festivāliem, kad dusmojos uz savu tā laika draugu, tikāmies bāros, viņš vienmēr bija blakus, varējām parunāties, viņš prata novirzīt manas domas un tā nu vienā brīdī draudzība pārvērtās friends with benefits statusā. Pēc aptuveni pus gada jau bijām kopā, kaut gan tas viss sākās casual un biju viņu informējusi, ka jaunas attiecības nevēlos. Skaistākais laiks manā dzīvē! :D

Un tad bija/ir vēlviens tāds tagad. Iepazināmies, kad man bija draugs, vnk bijām divi latvieši svešā zemē, tā nu sākām čatot un tikāmies, gājām ballēties, bet nekas nenotika. Tagad abi esam Latvijā, ar savu draugu vairs neesmu kopā. Puisis ir kolosāls, bet šķiet, ka viņam ir pārāk spēcīga tā pieķeršanās, tāpēc tikšanās ir ļooooti retas, jo man tiešām jaunas attiecības galīgi nav vajadzīgas, bet patīkami pavadīt laiku ar viņu man tomēr reizēm gribās.

Un funny story par šo tēmu - man vidusskolas laikos bija draugs ar kuru nodraudzējos visus 3 vidusskolas gadus. Es pārvācos dzīvot uz citu valsti, mūsu attiecības pajuka. Ir pagājuši vairāki gadi, kopš bijām kopā. Pirms pāris dienām saņēmu sms no viņa ar tekstu, vai negribu ieviest friends with benefits attiecības ar viņu. Un apvainojās, kas pateicu, ka viņš sen vairs nav manā gaumē un, ka man viens tāds jau ir. :D

Pašam vienreiz gadijās tāda veida attiecībās iesaistīties. Jau sākumā pateicu meitenei, ka nekas nopietnāks nebūs. Domas bija abpusējas. Bet tā nu pēc mēneša sanāca, ka tomēr vēlējās ko vairāk kā tikai būt "friends with benefits". Tā kā man tobrīd dzīvē nebija īstais brīdis priekš attiecībām, visu izbeidzu un nu jau tas viss ir pagātnē.
Nedomāju, ka vēl kādreiz šāda veida attiecības mēģināšu. Izmēģināju un sapratu, ka nav priekš manis.

es nekad nevaru teikt, ka man nebūtu tādu attiecību, taču es sevi neredzu tādās attiecībās. nu vismaz pagaidām. man ir vajadzīgs vīrietis, kas ir man blakus, kas ir mans, nevis tikai uz kādu noteiktu laiku. man ir vajadzīgs ar viņu runāt, pļāpāt un visu pārējo ne tikai seksu.

Gāja uz to. :D Esam draugi jau apmēram 4 gadus, kā brālis un māsa praktiski. Sanāca vairāk iedzert, un attapties viens otra apskāvienos un skūpstos, bet ... abi nonācām pie slēdziena, ka tas ir tas pats,kas bučot māsu/brāli. :D Tā arī vēl tagad esam vnk labi draugi, un seksuālās fantāzijas tīri ziņkārības pēc - kā būtu,ja?!, kopš tā laika vairs nenāk galvā. :D

Nav bijušas, noteikti negribētu tādās iesaistīties. Nesaprotu vispār tādu "attiecību" jēgu un nepieciešamību.

Nu, lūk, arī jaunatnes problēmas - bez seksa nevar + bail no atbildības, kas nepieciešama nopietnās un nobriedušās attiecībās.

Es daudz lielaaku uzsvaru liktu uz romantiskaam attieciibaam,kas dotu man taadu lielu emocionaalu laadinu.Es noteikti netiktos ar cilveeku tikai taapeec,lai apmierinaatu savas seksuaalas vajadziibas,tas nenoziimee,ka sekss mani neinteresee,bet tas nav galvenais manaa dziivee...!
Nenosodu saadas attieciibas-katram savs!

Es tīri emocionāli nespētu tādās attiecībās iesaistīties, jo arī, kā jau vairums, seksu saistu ar emocijām. Man tas ir kaut kas intīms un personisks.

Tāda pieredze man nav bijusi. Un domāju, ka nevēlos, lai būtu. Zinot sevi, es šajā cilvēkā tāpat ar laiku iemīlētos un beigās tikai sāpinātu sevi.
Bet filma forša. :)

nju parasti viens iemīlas un tad ir drāma.nepiekopju šādas attiecības

es os definejumu saprotu nedaudz savadak- 2 cilveki, kuriem ir tikai sekss;. vins/ vina vel var kniebties pa malam ar kogrib un te neiet runa par emocionalo kontaktu.

man nav nekas tads bijis, jo sekss ir dala no manam emocijam. nav emociju, tad nav ar sekss.

+++!!!

Šādas attiecības bija un no sākums patika, bijām kā labākie draugi. Bet, kad puisis man pieķērās tik ļoti, ka gribēja būt kopā, tad viss palika sarežğītāk. Vēl atceros, ka viņš teica - iespējams, tagad visu sabojāšu, bet negribu tevi pazaudēd un vēlos būt ar tevi kopā pa īstam un neslēpties no pārējiem.. Zināju, ka patīku viņam, bet nezināju, ka tik ļoti! Uzreiz neatbildēju viņam, laikam tikai pēc nedēļas pateicu, ko pat to domāju. Nezināju vai gribu būt kopā, jo neilgi pirms uzsākām tikties biju pārtraukusi citas, daudz nopietnākas attiecības. Beigās sapratu, ka man viņš patīk gan kā cilvēks, gan kā puisis un domāju, kāpēc gan ne?! jāpamēğina. Tagad jau gadu tiekamies un neko nenožēloju no mūsu attiecībām. :)

Atvainojos par drukas kļūdām :)