Otra puse vairs nejūt to pašu

nevienai nav zudusi "dzirkstele"? ;-)

Ja nav īsti tās sajūtas, tad labāk izbeigt. Jo, lai cik skarbi tas neskanētu - viens vienmēr jūt vairāk.

Līdzīgā situācijā biju pirms gada, tikai otrādāk, man pazuda tā dzirkstele un sapratu, ka tas otrs man vairs nenozīmē to, ko sākumā. Ilgi mocīju gan sevi, gan to otru, lai saņemtos un izšķirtos.

Man gan liekas, ka ir normāli, ka ilgstošās attiecības dzirksteles ( vismaz ikdienā) pazūd, jo iestājas arī citas vērtības.

Protams, cita runa iespējams ir šajā gadījumā, kad esat kopā gadu, bet es saprotu, ka kopā nedzīvojat. Šajā situācijā es ieteiktu paskatīties, vai nav jau iezadzies apnikums - t.i., katru reizi darāt vienu un to pašu - neko īpašu. Ja tā, tad šāda nosacīta rutīna var daudzas sajūtas nogalināt.

Ir gadijis ari taa,varbut LOTI reti tiekaties?Kaut gan zinot pdejas savas attiecibas,reti tikamies sakuma,bt bijam kopa gandriz 2 gadus. Varbut padoma ka vinu parsteigt? Zinu, ka puisiem svarigi, ka vinus parsteidz.Parasti es dariju ta,ka pec ilga laika, kad biju vnk pieradusi pie cilveka,atslabu no BAIGAS pucesanas,likas,ka pietiek ar to,ka mil,ar laiku ar jutu,ka zaud interesi.Viena reiz apgjrbos ta,ka vins nebutu gaidijis.Bija pieradis,ka staigaju bikses-uzvilku mini kleitinu, smukus zabacinus, saucjos uz vella parausanu,un ir patikami redzt soku,cilveka acis,ko var radit pat pec gada kopa busanas.
Tas butu viens variants.
Otrs,sliktakais-vai nav uzradusies cita simpatija.
Bet katra zinja-nmekle visu vainu sevi,ABIEM ir jacnsas,ne tikai Tev!Pajauta sev-ka vins mani parsteidz-ar ziediem, davaninam?Tas nav galvenais,manejais ar nebija nekads romantikis,bet pa retam tiku pie ziediem, gardam vakarinam.
Dzirksts visa muza garuma ir retajam un nevar jau visu muzu staigat roza brilles.Bet jaatzist,ka esmu ka Tavs puisis-man ari visu laiku vajag to dzirksteli,kad jutu,otrs nevar bez manis un es-bez vinja.Bet musdienas tadu ir loti maz, kas prot to saglabat.
Un vel-Saglaba savu pascinju jbkura gadijuma-ja vins pasaka-viss,NERAUDI vismaz vina priksa,aizej paceltu galvu,tas ari parsteidz un otram liek domat-ka vinai ir vienalga?! Saku pec pieredzes.

mans to pašu ir teicis, bet vienlaicīgi saka, ka mīl mani utt, tā ka es neuztraucos.

Man tieši tagad tā ir - vairs nejūtu to "dzirksteli" pret savu otro pusi. Domāju, ka manā gadījumā vairs nekas nav vairs glābjams (s) 8-)

Es atkal neesmu tas cilvēks, kas domā, ka nekas nav glābjams, varbūt vajag izspēlēt to gājienu, ja tiešām Tev neesmu vajadzīga, tad es arī nebūšu, un viss neliecies ne zinis, neizrādi nekādu iniciatīvu, redzēs ka sāks pietrūkt tevis.
Nezinu kāpēc man šķiet ka mēs daudzi nemākam balansēt tajās attiecībās, ka ja jūtam ka sirsniņā ir par daudz jau, bet tam otram varbūt ne tik, tāpat spiežam virsū, bet ir reizes kad vajag piebremzēt un ļaut lai tas otrs rīkojas, ne tikai darīt visu pašām, risināt attiecību problēmu, darīt laimīgu otru, un tās attiecību problēmas oj, oj gadījumos ir pašas izraisītas, nepatīk ka vīrietis neizrāda iniciatīvu visu tikai es,tātad par maz mani mīl utt.

Lasot šādas diskusijas, man parasti skumīgi paliek! Esmu kopā ar savu 'bikšaini' jau vairāk kā 5 gadus. Nav, protams, vairs tā, kā bija sākumā. Ka nenormāli ilgojāmies, rakstījām 101 īsziņu viens otram, sazvanījāmies, utt. Bet tagad attiecības ir daudz stabilākas, tādas kā "gruntīgākas", uzticamies viens otram, redzam nākotni kopā. Tāds briedums ir iestājies... Domāju, ka arī Inaarai ir jāsaprot vai jāmēģina savam puisim paskaidrot, ka nu tā kā bija sākumā, nebūs vairs nekad. :-/