Nosaukums izsaka visu – vīramāte vellamāte :-P
Situācija tāda, ka mums ar puisi diezgan grūti laiki tagad, īpaši viņam, nav darba, nauda ar iet uz beigām. Man arī bija naudas problēmas, tikai tagad sāku atgūties. Pirms pusgada pārvācāmies pie vecākiem. Sākumā bija domāts kā pagaidu varinats, bet ir ieildzis uz pusgadu. Pēc kāda mēneša ceram pārvākties, vēl tik jāpagaida, kad nauda ienāks.
Bet tikmēr attiecības ar vecākiem ir... drausmīgas. Mamma man visu laiku zvana, sūdzās par manu puisi, prasa, nu kā tad viņam ar darbu, ko viņs šodien dara, ko ir izēdis no ledusskapja u.tml. Visu laiku cenšas iejaukties, atrisināt problēmas mūsu vietā. Isāk sakot, dzen stresā. Zinu, ka mums ir problemas, bet mēs paši tās atrisināsim, man nevajag viņas „emocionālos” izvirdumus. Ko lai dara?